Koksnes kurināmā izmaksas Latvijā augušas par 80%

Dažādu koksnes kurināmo materiālu izmaksas šoziem augušas vismaz par 80%. Šķeldas cenu centrālajai apkurei visbūtiskāk ietekmējis tās importa apsīkums no Baltkrievijas, savukārt granulu un brikešu cenu kāpumu privātai apkurei ietekmējis neplānoti pārāk augstais pieprasījums. Nākamajā apkures sezona koksnes kurināmā izmaksām vajadzētu normalizēties.

Koksnes kurināmā izmaksas Latvijā augušas par 80%
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

Šajā apkures sezonā galvenajā fokusā ir elektroenerģijas un gāzes cenu straujais kāpums, taču būtiskas izmaiņas ir arī koksnes kurināmā tirgū. Pēc Latvijas Kokrūpniecības federācijas aprēķiniem šobrīd centrālajā apkurē šķeldas izmaksas no 13–14 eiro augušas līdz apmēram 25 eiro par megavatstundu.

Salīdzinājumam – gāze pēc biržas cenām izmaksā ap 80 eiro par megavatstundu, savukārt apkure ar elektrību izmaksā vēl līdz pat divām reizēm vairāk. Ar granulām un briketēm izmaksas par megavatstundu ir nedaudz zem 50 eiro, aplēsis Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss.

„Vēl joprojām koksnes kurināmais ir lētākais.

Salīdzinājumam, kad runā par gāzes vai elektrības cenu kāpumu, tas ir audzis vairākas reizes. Koksnes kurināmā cenu pieaugums ir no 80 līdz 100%,” sacīja Klauss.

Būtisku lomu spēlējis strauji sarukušais šķeldas imports no Baltkrievijas, tādēļ Lietuvā un Latvijā centrālapkurei strauji audzis šeit ražotās šķeldas patēriņš un līdz ar to izmaksas. Vispārējā energoresursu izmaksu pieaugumā kāpušas arī granulu un brikešu cenas.

Piemēram, mazumtirdzniecībā brikešu 10 kilogramu iepakojuma cena līdz pagājušā gada rudenim reti pārsniedza pusotru eiro. Šobrīd tā ir jau virs 2,50 eiro, vietām tuvojoties 3 eiro.

Pēc Klausa teiktā, to izraisījis strauji augošais pieprasījums. Noliktavas ir krietni patukšotas, jo ražotāji tam neesot bijuši gatavi.

Cenu kāpumu koksnes apkurei par 80% nedaudz apšauba Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācija.

Kokapstrādes nozari skārusi vispārējā inflācija, tai skaitā degvielas cenu pieaugums, taču konkrēti aprēķini atšķiras un atkarīgi no iepriekš jau noslēgtiem līgumiem, kā arī vairāku piegādātāju vēlmes tos pārskatīt atbilstoši šīsdienas tirgus situācijai, vērtēja asociācijas izpilddirektors Gunārs Valdmanis.

„Faktiski tā ir reakcija uz citu energoresursu cenu kāpumu, saistīts arī ar kopējo pieprasījuma pieaugumu, attiecīgi tas atbalsojās arī šķeldas tirgū. Trešais faktors varētu būt tirgus dalībnieku darbības, lai paaugstinātu cenu, iegūtu lielāku tirgus ietekmi un kontrolētu cenas sekmīgāk,” sacīja Valdmanis.

Līdz nākamajai apkures sezonai cietā kurināmā cenas normalizēsies, taču skaidrs, ka tās būs augstākas. Jāaug arī šķeldas izmaksām, kas līdz šai apkures sezonai bijušas, no ražotāju viedokļa, izmisuma cenas līmenī, norādīja Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors.

„Bija naivi domāt, ka ir ilgtspējīgi par 13 eiro megavatstundā pirkt kurināmo šķeldu, bet nav veselīgi tai maksāt 25 vai pat 30 eiro megavatstundā. Tai cenai ir jābūt kaut kur pa vidu starp šo neilgtspējīgo cenu aizvadītajos pāris gados un šodienas cenu, kas, godīgi sakot, jau ir par dārgu,” skaidroja Klauss.

Cenas šoziem mainās arī skaldītai malkai. Tās saglabāsies augstākas turpmākajos gados izstrādes izmaksu pieauguma dēļ.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti