“Tas pirmais iemesls cenu kāpumam ir izejmateriālu sadārdzināšanās un arī ražošanas izmaksu sadārdzināšanās. Protams, elektrība vajadzīga, lai ražotu granulas un briketes, un ir vajadzīgs izejmateriāls tam visam,” skaidroja Latvijas biomasas asociācijas “LATbio” valdes priekšsēdētājs Didzis Palejs.
Tomēr nešķiet aizdomīgi, ja cenas kāpj straujā tempā ik pēc nedēļas, piemēram, brikešu un granulu paletēm, kurās ietilpst tonna, cenas pieaugums katru nedēļu ir gandrīz vai 50 eiro.
“Mēs esam citu preču tirgū jau redzējuši šādas tendences, arī ar saules paneļiem bija tāda strauja cenu korekcija. Līdz ar to es nebūtu pārsteigts. Protams, ir arī motīvi palielināt cenu straujāk nekā tas būtu citos apstākļos bez valsts kompensācijas, jo tas ir papildu kārdinājums,” atzina Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācijas izpilddirektors Gunārs Valdmanis.
Vienlaikus ražotāji norādījuši arī uz pārāk lielo pircēju ažiotāžu, kas saistīta ar karu Ukrainā.
“Galvenais iemesls ir “panikas pirkšana”. Līdzīgi kā ar sāli, kad cilvēki panikā pērk milzīgus apjomus vairāk nekā vajag. Kā piemēru varu minēt vienu no mūsu Kurzemes rūpnīcām, bet līdzīgs stāsts ir daudzās rūpnīcās, ka viņi mēneša sākumā sāka tirgot mēneša apjomu, kad 3000 tonnas nopērk burtiski dažās minūtēs, ko parasti tirgoja krietni ilgu laiku,” situāciju skaidroja Palejs.
Tikmēr Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kamerā (LRTK) norādīja, ka savas korekcijas Ukrainas kara kontekstā ir ieviesusi gāze un tās cenu celšanās. LRTK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš pauda, ka tuvākie seši mēneši būs ļoti sarežģīti un smagi gan mājsaimniecībām, gan biznesam, gan valstij kopumā ne tikai Latvijā, bet arī visā Eiropā. Pēc viņa prognozēm, situācija sāks uzlaboties pēc pusgada, un gāzes cenas atgriezīsies “saprotamā cenu diapazonā”.
Tomēr nav tā, ka vienīgais gāzes resurss ir Krievija. Taču, lai to iegūtu no citiem resursiem, ir jāiegulda termināļu būvniecībā.
“Pasaulē gāze ir pietiekamā daudzumā, pie tam pietiekamā daudzumā par ļoti labām cenām. Tā problēma šobrīd ir tā, ka Eiropa un Latvija tajā skaitā nevar pietiekamā daudzumā to gāzi paņemt sev. Bet šobrīd, kā mēs labi zinām, Eiropā kopumā būvējas sašķidrinātās gāzes termināļi, arī Latvijā,” sacīja Endziņš.
Kamēr gaidām uz gāzes cenu samazināšanos, brikešu, granulu un malkas cenas turpina augt. Apkures speciālists Jānis Grašs pieļāva, ka noteikti pienāks laiks, kad granulu cena kritīsies, jo šobrīd granulu cena ir augstāka nekā gatavu kokmateriālu cena.
“Tur pagaidām vairāk izskatās, ka tas ir tāds savstarpējs ražotāju sarunāts process. Varētu to granulu faktiski nosaukt pa atkritumu, kas ir skaida, jau pēdējais materiāls.
Kā var atkritums maksāt dārgāk nekā gatavs kokmateriāls, no kā cilvēks var uzbūvēt māju?” piebilda Grašs.
Valsts neregulē brikešu, granulu un malkas cenu, jo tas ir brīvais tirgus. Tomēr izskan bažas, ka par cenām ražotāji varētu būt vienojušies. Konkurences padomei gan šobrīd nav signālu par cenu vienošanos, bet aicina ziņot par šādām aizdomām.
“Ja pastāv gadījumi, ka kāds no tirgus dalībniekiem aicina vienoties par cenu citus tirgus dalībniekus, nosakot konkrētu fiksētu cenu, līdz kurai jāpārdod vai par kuru jāpārdod, tad noteikti šādos gadījumos mēs aicinām vērsties pie mums, mūsu mājaslapā ir iespēja iesniegt ziņojumu arī anonīmi,” pastāstīja Konkurences padomes Analītiskā departamenta direktore Ieva Dāboliņa.
Tikmēr pārējiem der uzmanīties no krāpniekiem, kuri izmanto šo sadārdzinājumu. “Parasti tas pārdevējs steidzina, ka tur palikušas pēdējās pāris tonnas - ja jūs tūlīt nepārskaitīsiet, tad citi nopirks. Cilvēki uz to iekrīt, viņi pārskaita priekšapmaksu, parasti uz kaut kādiem dīvainiem kontiem. Samaksā priekšapmaksu, un pārdevējs pazūd,” brīdināja Palejs.
Enerģijas ieguves veidu netrūkst. Kāpēc risinājumi netika meklēti savlaicīgi?
“Beidzot mēs esam sapratuši, ka vajag būvēt vēja parkus, saules parkus, jo tā ir lētākā enerģija.
Es domāju – ja nebūtu šis briesmīgais karš, mēs muļļātos vēl desmit gadus. Pēdējos desmit gadus mēs nebijām uzcēluši nevienu vēja parku, nevienu! Tas arī raksturo, un tad brīnāmies, ka mums ir ļoti dārga enerģija,” teica Endziņš.
KONTEKSTS:
Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā vērojams būtisks energoresursu cenu kāpums.
Tuvojoties apkures sezonai, Latvijā tika apstiprināts atbalsts energocenu krīzē iedzīvotājiem – daļēja kompensācija apkurei, pensiju piemaksas, kā arī plašāks mājokļa pabalsts. Valdību veidojošās partijas arī vienojās par atbalstu uzņēmumiem energocenu krīzē, kas varētu izmaksāt līdz 200 miljoniem eiro.
Vienlaikus politiķi atzina – iespējams, nāksies lemt vēl par papildu atbalstu. Un septembra beigās valdība un Saeima lēma par papildu atbalstu iedzīvotājiem un uzņēmumiem energocenu krīzē 422,2 miljonu eiro apmērā.
