Klauss norādīja, ka kopumā situācija koksnes tirgū nav tā labākā, atzīmējot, ka tirgū valda haoss cenu svarstību un kāpuma dēļ, taču tas nav raksturīgs tikai kokrūpniecības nozarei. "Tie amerikāņu kalniņi jau šķebina," viņš piebilda.
Piemēram, gatavajiem koksnes produktiem – dēļiem, plātnēm – šobrīd ir straujš cenu kritums, taču koksnes kurināmajam kopš pagājušā gada cena kāpusi trīs reizes.
"Krievijas agresija Ukrainā ir būtisks iemests [cenu svārstībām un kāpumam], bet tas nav vienīgais. Enerģijas krīze un cenu kāpums aizsākās pagājušā gada rudenī. Tas ir saistīts ar karu, bet ne tikai," atzīmēja Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors.
Savukārt saistībā ar šķeldas cenu viņš atzina, ka tā ir kāpusi, bet krietni mazāk nekā citiem energonesējiem: "Pagājušajā gadā tā [šķelda] maksāja kādus 13–14 eiro par megavatstundu, šobrīd jārēķinās ar kādiem 44–46 eiro par megavatstundu."
Vienlaikus Klauss atkārtoti pauda, ka Latvijā šķeldas pietiek.
"Aicinātu drusku nomierināt prātus šķeldas un granulu stāstā. Zināmā mērā tiek radīts tāds fiziskā deficīta mākslīgs stāsts. Un, ja visi tam notic, tad jūs paši zināt, kas notiek, – cenas strauji aug. Šobrīd granulas var nopirkt, arī šķelda fiziski būs nopērkama," norādīja Klauss.
KONTEKSTS:
Ekonomikas ministrijā pēc tikšanās ar Latvijas Kokrūpniecības federāciju, "Latvijas Valsts mežiem" un šķeldas ražošanas uzņēmumiem secināts, ka Latvijas siltumapgādei nepieciešamais šķeldas apjoms šai apkures sezonai ir pietiekams. Arī kokrūpniecības nozare apgalvojusi, ka šķeldas apjoms joprojām ir pietiekams, turklāt eksports šogad samazinājies.
Galvenā problēma pusēm ir nesavienojami piedāvāto līgumu nosacījumi. Proti, straujās izmaiņas energoresursu tirgū un iepriekšējās sezonas pieredze ar straujo cenu kāpumu un līgumu laušanu radījusi situāciju, ka pircēja vēlmes pēc zemākas cenas un piegādātāja sniegtām garantijām nesakrīt ar šķeldas piegādātāju galveno vēlmi līgumā redzēt ikmēneša cenas indeksāciju.
Savukārt nākamajai apkures sezonai jau apstiprināts atbalsts energocenu krīzē iedzīvotājiem – daļēja kompensācija apkurei, pensiju piemaksas, kā arī plašāks mājokļa pabalsts.
Vienlaikus valdību veidojošās partijas panākušas politisku vienošanos par pilnīgu atteikšanos no obligātā iepirkuma komponentes. Tāpat koalīcijā panākta vienošanās arī par atbalstu uzņēmumiem energocenu krīzē, kas varētu izmaksāt līdz 200 miljoniem eiro, un to valdība detalizēti varētu skatīt augusta beigās.
