Kokrūpnieki mudina Latvijas institūcijas izpildīt «Brexit» mājasdarbus

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Patlaban Lielbritānija ir lielākais noieta tirgus Latvijas vadošajai eksporta nozarei – kokrūpniecībai. Latvijas Radio interesējās, kā kokrūpnieki gatavojas 29. martam, kad Lielbritānija varētu izstāties no Eiropas Savienības (ES), tādējādi kļūstot par trešo valsti.

Kokrūpnieki mudina Latvijas institūcijas izpildīt «Brexit» mājasdarbus
00:00 / 02:04
Lejuplādēt
Tuvojoties 29. martam, arvien pieaug risks, ka Lielbritānija no ES izstāsies, vēl pirms izdosies panākt vienošanos par to, kā turpmāk noritēs tirdzniecība starp Apvienoto Karalisti un 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm. Valsts ieņēmumu dienests jau sācis gatavoties tā dēvētajam cietajam ''Brexit'' un brīdina – tas neizbēgami nozīmē neērtības gan iedzīvotājiem, gan uzņēmējiem. Proti, Lielbritānija vairs nebūs daļa no vienotā tirgus.

"Visas importa, eksporta formalitātes jāievēro. Tas ir diezgan būtisks administratīvais slogs. Jārēķinās ar papildu izdevumiem muitošanas brīdī, nomaksājot gan muitas, gan akcīzes, gan pievienotās vērtības nodokli," saka Valsts ieņēmumu dienesta pārstāve Irēna Knoka.

Lielbritānija ir nozīmīgākais noieta tirgus Latvijas kokrūpniekiem. Latvijas Kokrūpnieku federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss stāsta, ka zināmi riski, protams, pastāv, taču tos nevajadzētu pārspīlēt:

"Ir absolūti skaidrs, ka finanšu tirgi, valūtu tirgi nebūs vienaldzīgi pret "Brexit". Tā iemesla dēļ valūtu svārstības būs, un, visticamāk, mārciņa zaudēs vērtību. Tāpēc mūsu uzņēmējiem jānodrošinās pret šo risku. To var izdarīt dažādi - pērkot pakalpojumus var mēģināt vienoties ar britiem, ka līgumi ir eiro valūtā. Ļoti daudzi risinājumi. Otrs - īstermiņā jārēķinās, ka atjaunosies robeža un muita."

Iespēja, ka pieprasījums pēc Latvijas kokmateriāliem samazināsies, esot visai maza.

"Lielbritānijai ir nepieciešami koksnes būvmateriāli. Viņi paši nav spējīgi tos saražot. Jau šobrīd tā sauktajām trešajām valstīm ir 0% ievedmuitas arī Eiropā. Tas nozīmē, ka britiem bija visas iespējas importēt no Kanādas, bet viņi to nav darījuši, vai no kādas citas. Viņi pērk koksnes būvmateriālu Eiropā. [..] Mēs nesagaidām, ka viņiem ekonomika kritīs tādos apjomos, ka pazudīs vajadzība būvēt." 

No partneriem Lielbritānijā saņemtā informācija arīdzan liecinot, ka arī pēc cietā ''Brexit'' kokmateriālu eksports neapstāsies, kaut arī muitas formalitāšu kārtošana, protams, aizņems laiku. Šobrīd lielāks satraukums esot par to, vai Latvija savlaicīgi paveiks visus mājasdarbus, proti, vai valsts institūcijas būs sagatavojušās nodrošināt ātru eksporta procedūru norisi, norūpējies ir Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors:

"Latvija vēl nav izdarījusi visus savus mājasdarbus. Mūsu nozarē ir divas valsts institūcijas, kurām būtu svarīga pietiekama cilvēkkapacitāte noformēt eksporta darījumus. Tā ir muita - nezinu, bet man liekas, ka muita vēl joprojām nav dabūjusi atļauju pieņemt klāt 48 papildu muitniekus, kas būtu ļoti svarīgs lēmums, valdībai vajadzētu to atļaut. Otrs ir Valsts augu aizsardzības dienests, kuram vajag tikai divus cilvēkus klāt. Arī, cik zināms, diemžēl Finanšu ministrija nav sniegusi šo atļauju."

Finanšu ministrs Jānis Reirs Latvijas Radio apliecināja, ka par muitas kapacitātes palielināšanu tiek domāts. Naudu jaunu muitnieku algošanai plānots ņemt no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem:

"Tipisks gadījums neparedzētiem līdzekļiem. Mēs šādus līdzekļus papildus budžetā plānot nevaram, jo visa Eiropa mēģina vienoties, lai būtu normāls "Brexit", un domāju, neviena valsts nav paredzējusi tādus līdzekļus gadījumā pie negatīva scenārija."

Latvija uz Apvienoto Karalisti eksportē būvmateriālus un taras materiālus, arī malku.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti