"Visas importa, eksporta formalitātes jāievēro. Tas ir diezgan būtisks administratīvais slogs. Jārēķinās ar papildu izdevumiem muitošanas brīdī, nomaksājot gan muitas, gan akcīzes, gan pievienotās vērtības nodokli," saka Valsts ieņēmumu dienesta pārstāve Irēna Knoka.
Lielbritānija ir nozīmīgākais noieta tirgus Latvijas kokrūpniekiem. Latvijas Kokrūpnieku federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss stāsta, ka zināmi riski, protams, pastāv, taču tos nevajadzētu pārspīlēt:
"Ir absolūti skaidrs, ka finanšu tirgi, valūtu tirgi nebūs vienaldzīgi pret "Brexit". Tā iemesla dēļ valūtu svārstības būs, un, visticamāk, mārciņa zaudēs vērtību. Tāpēc mūsu uzņēmējiem jānodrošinās pret šo risku. To var izdarīt dažādi - pērkot pakalpojumus var mēģināt vienoties ar britiem, ka līgumi ir eiro valūtā. Ļoti daudzi risinājumi. Otrs - īstermiņā jārēķinās, ka atjaunosies robeža un muita."
Iespēja, ka pieprasījums pēc Latvijas kokmateriāliem samazināsies, esot visai maza.
"Lielbritānijai ir nepieciešami koksnes būvmateriāli. Viņi paši nav spējīgi tos saražot. Jau šobrīd tā sauktajām trešajām valstīm ir 0% ievedmuitas arī Eiropā. Tas nozīmē, ka britiem bija visas iespējas importēt no Kanādas, bet viņi to nav darījuši, vai no kādas citas. Viņi pērk koksnes būvmateriālu Eiropā. [..] Mēs nesagaidām, ka viņiem ekonomika kritīs tādos apjomos, ka pazudīs vajadzība būvēt."
No partneriem Lielbritānijā saņemtā informācija arīdzan liecinot, ka arī pēc cietā ''Brexit'' kokmateriālu eksports neapstāsies, kaut arī muitas formalitāšu kārtošana, protams, aizņems laiku. Šobrīd lielāks satraukums esot par to, vai Latvija savlaicīgi paveiks visus mājasdarbus, proti, vai valsts institūcijas būs sagatavojušās nodrošināt ātru eksporta procedūru norisi, norūpējies ir Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors:
"Latvija vēl nav izdarījusi visus savus mājasdarbus. Mūsu nozarē ir divas valsts institūcijas, kurām būtu svarīga pietiekama cilvēkkapacitāte noformēt eksporta darījumus. Tā ir muita - nezinu, bet man liekas, ka muita vēl joprojām nav dabūjusi atļauju pieņemt klāt 48 papildu muitniekus, kas būtu ļoti svarīgs lēmums, valdībai vajadzētu to atļaut. Otrs ir Valsts augu aizsardzības dienests, kuram vajag tikai divus cilvēkus klāt. Arī, cik zināms, diemžēl Finanšu ministrija nav sniegusi šo atļauju."
Finanšu ministrs Jānis Reirs Latvijas Radio apliecināja, ka par muitas kapacitātes palielināšanu tiek domāts. Naudu jaunu muitnieku algošanai plānots ņemt no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem:
"Tipisks gadījums neparedzētiem līdzekļiem. Mēs šādus līdzekļus papildus budžetā plānot nevaram, jo visa Eiropa mēģina vienoties, lai būtu normāls "Brexit", un domāju, neviena valsts nav paredzējusi tādus līdzekļus gadījumā pie negatīva scenārija."
Latvija uz Apvienoto Karalisti eksportē būvmateriālus un taras materiālus, arī malku.