Latvijas Kokrūpniecības federācijas (LKF) izpilddirektors Kristaps Klauss norādīja, ka šķeldas eksporta kāpums šogad nav noticis un kurināmās šķeldas trūkums apkures sezonā nav gaidāms.
"2020. gadā pieejama pēdējā detalizētā statistika par valsti, un, visticamāk, proporcijas nav mainījušās arī šobrīd – tad mēs Latvijā patērējām ap 8 miljonus berkubikmetru un neto eksports jeb eksporta pārākums par importu bija aptuveni 10% no vietējā patēriņa. Šobrīd ir pazudusi iespēja importēt no Baltkrievijas, bet vienlaikus arī mūsu eksporta apjomi strauji krīt un, ja mēs raugāmies uz šī gada 5 mēnešiem pret šo laiku pagājušajā gadā, tad kopumā mēs no valsts esam tagad izveduši pat mazāk nekā pērn. Šobrīd man nav indikāciju, ka šķeldas īpašnieki – mežizstrādes kompānijas vai kokrūpniecības uzņēmumi – būtu noslēguši lielas saistības ar eksporta tirgiem uz vidēju vai lielāku termiņu, bet tas nenozīmē, ka tas pēkšņi nevar notikt, ja nebūs iespējas par saprātīgiem nosacījumiem realizēt šo šķeldu Latvijas tirgū," atzina Klauss.
Kokrūpniecības federācijā lēsa, ka šķeldas cena, salīdzinot ar laiku pirms iepriekšējās apkures sezonas, palielinājusies divas, trīs reizes.
Latvijas tirgū cenas kāpumu ietekmējis ne vien karš Ukrainā, bet arī iepriekš no Baltkrievijas ilgstoši importētā lētā šķelda, kas vairs nav pieejama. Klauss skaidroja, ka līdz ar lielo pieprasījumu šķeldas īpašnieki patlaban nevar prognozēt cenu visai apkures sezonai, tādēļ piegādātāji neraujas veidot piedāvājumus pašvaldību konkursos.
"Pašvaldību konkursos ļoti daudzos gadījumos ir nesamērīgi noteikumi. Piemēram, tiek prasītas lielas līgumsaistību noslēgšanas garantijas, bet vienlaikus piedāvā – ja tu man nepiegādāsi šķeldu, es tevi izģērbšu pliku, bet, ja šķeldas cena pēkšņi būs samazinājusies par 10% tirgū, tad pašvaldība var brīvi atkāpties no saistībām. Tāpēc nav brīnums, ka daudzām katlu mājām šobrīd ir grūtības dabūt pat piedāvājumus," sprieda federācijas izpilddirektors.
ZM biroja vadītājs Jānis Eglīts (Nacionālā apvienība) sacīja, ka, salīdzinot ar aizvadīto gadu, šķeldas eksports pavasarī Latvijā samazinājies par 20%.
"Tālredzīgi novadu vadītāji priekšlaikus sāka par šo domāt, un ir pašvaldības, kas šos līgumus noslēgušas pavasarī, un tām tā cena ir par 10 līdz 20 eiro zemāka. Problēmas ir tām domēm, kas ilgstoši sēdējušas uz gāzes adatas un šobrīd, neesot Krievijas gāzei, izjūt kurināmā trūkumu, bet viennozīmīgi mēs nevaram runāt par šķeldas trūkumu. Šķelda ir un būs," apgalvoja ZM pārstāvis.
Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas vadītājs Valdis Vītoliņš arī uzskata, ka patlaban nav problēmu tieši ar šķeldas pieejamību vietējā tirgū. Problēmas ir ar augsto šķeldas un malkas cenu, kas attiecīgi ietekmēs siltuma tarifa līmeni katrā pašvaldībā. Vītoliņš gan pretēji ministrijai uzskata, ka nav nozīmes, kurā laikā slēgti līgumi par šķeldas piegādēm, jo, augot šķeldas cenai, piegādātājs tos var pārtraukt.
"Patlaban nav iespējams izstrādāt līgumus ar kādām drastiskām soda sankcijām, tas šobrīd nenotiek.
Patlaban, ja runājam par šķeldu, pamatā ir īstermiņa līgumi uz vienu, diviem vai trīs mēnešiem, bet uz garāku termiņu šķeldas tirgotāji ar fiksētu cenu nepiekrīt.
Tas, ko varētu darīt valsts, ir domāt par instrumentiem caur savu uzņēmumu "Latvijas Valsts meži" (LVM). Tā kā laika nav daudz un LVM nav lielākais spēlētājs šķeldas tirgū, jo šo materiālu ražo maz, bet LVM pārdod daudz kokmateriālu un, iespējams, varētu domāt par kādu malkas apjoma palielināšanu, ko novirzīt nevis brīvajā tirgū, bet tieši centralizētās siltumapgādes nozarēm," vērtēja Vītoliņš.
Pieaugot pieprasījumam pēc enerģētiskās koksnes, LVM palielinājis šķeldas pārdošanas apjomus līdz 30% gaidāmajai apkures sezonai. Papildu šķeldas apjomu iegādājās kopumā seši Latvijas uzņēmumi, tostarp siltumapgādes. No sagatavotas enerģētiskās koksnes līdz saražotai un piegādātai šķeldai paiet trīs līdz deviņi mēneši.
KONTEKSTS:
Arī Ekonomikas ministrijā (EM) pēc tikšanās ar LKF, LVM un šķeldas ražošanas uzņēmumiem secināts, ka Latvijas siltumapgādei nepieciešamais šķeldas apjoms šai apkures sezonai ir pietiekams.
Galvenā problēma esot pusēm ir nesavienojami piedāvāto līgumu nosacījumi. Proti, straujās izmaiņas energoresursu tirgū un iepriekšējās sezonas pieredze ar straujo cenu kāpumu un līgumu laušanu radījusi situāciju, ka pircēja vēlmes pēc zemākas cenas un piegādātāja sniegtām garantijām nesakrīt ar šķeldas piegādātāju galveno vēlmi līgumā redzēt ikmēneša cenas indeksāciju. Ekonomikas ministre Ilze Indriksone (Nacionālā apvienība) atzina, ka šobrīd ir kritiski savlaicīgi nodrošināt visu iesaistīto pušu sadarbību.
