ĪSUMĀ:
- Par valdības lēmumu Satversmes tiesa ierosinājusi lietu, kuras sagatavošanas termiņš ir 27. jūnijs.
- Viens no pieteikuma iesniedzējiem – Latvijas Dabas fonds – gandarīts, ka meža nozares, Zemkopības ministrijas un vides aizstāvju strīdu skatīs tiesa.
- Siltumuzņēmumu asociācija: Atļauja cirst jaunākus mežus līdz šim nav ietekmējusi šķeldas cenu vai apjomu.
- Kokrūpnieku federācija: Grozījumu ietekme uz šķeldas cenu būs nākamajā apkures sezonā.
- Zemkopības ministrs pieļauj, ka lēmums pieņemts bez pietiekama dialoga ar dabas ekspertiem.
- Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs ir pārliecināts, ka meža ciršanas plānošanā jāmeklē pavisam jaunas pieejas.
Satversmes tiesa (ST) janvāra beigās ierosinājusi lietu par pērn vasarā pieņemtajiem valdības noteikumiem, ar kuriem lemts samazināt pieļaujamo koku ciršanas caurmēru. Sūdzību tiesā iesniedza trīs nevalstiskās vides organizācijas, jo to ieskatā grozījumi pieņemti bez pamatotiem aprēķiniem par ietekmi uz tautsaimniecību, tie pieņemti lielā steigā un nekonsultējoties ar vides organizācijām.
Latvijas Dabas fonda pārstāve Liene Brizga-Kalniņa norādīja: "Būs iespējams mežus nocirst par vairākām desmitgadēm ātrāk jeb krietni jaunākus kokus, kas var radīt neprognozējamas sekas ekosistēmā un arī ir krietni pretrunā ar mūsu pašreizējo vajadzību piesaistīt oglekli, lai mīkstinātu un līdzsvarotu klimata pārmaiņas. Pie kopīgas valodas ar meža nozari un Zemkopības ministriju nenonācām, līdz ar to esam gandarīti, ka Satversmes tiesa šo lietu kā neitrāls vidutājs varēs izspriest, vai šie grozījumi ir vai nav bijuši pamatoti."
Lai palielinātu meža kapitālvērtību, minētie grozījumi valdībā virzīti jau kopš 2017. gada, bet trūkstošā stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma dēļ vairakkārt apturēti. Pērn vasarā tie tomēr ātri pieņemti, lai stiprinātu Latvijas energodrošību, jo jaunāku koku ciršana padarīšot pieejamu un lētāku šķeldu Latvijas siltuma ražotājiem. Līdz šim gan tas nav radījis kādu ietekmi uz šķeldas cenu vai apjomu, vērtēja Siltumuzņēmumu asociācijas valdes loceklis Valdis Vītoliņš.
"Vai mēs kaut ko no tā esam jutuši, tad es teiktu, ka – nē. Ne uz vienu, ne uz otru pusi. Tāpēc, ka, ja arī tā ietekme ir, tad tā ir daudz mazāka un nepamanāmāka, salīdzinot ar to, kas bija gāzes cenas kāpuma dēļ. Kā mēs redzam, gāzes cena krītas un arī šķeldas cena krīt. Tā ka tā ietekme nav tik liela. Šķelda Latvijā ir, bet jautājums tikai par to, kāda tai ir cena; ja šķelda pirms pāris gadiem maksāja 10 eiro, tad tagad tā maksāja 50 eiro, un tas arī ir viss. Tā nebija, ka šķeldas pietrūktu," atzīmēja Vītoliņš.
Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss atklāja, ka meža ciršanas apliecinājumu skaits pērn ir pieaudzis par 700 tūkstošiem kubikmetru jeb aptuveni 7%, salīdzinot ar 2021. gadu, tas gan nenozīmē, ka arī dabā ir vairāk nocirsta meža, jo atļaujas ir spēkā trīs gadus. Savukārt grozījumu ietekme uz šķeldas cenu būšot nākamajā apkures sezonā, uzskata Klauss.
Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors skaidroja: "No nozares skatu punkta, protams, ka šī ir lielākas brīvības došana mežu īpašniekiem rīkoties ar savu mežu, kā rezultātā pieaug meža zemju vērtība, un to jau mēs šodien redzam – ja pirms pāris gadiem tā bija 800 līdz 1000 eiro par hektāru, tad tagad jau tie ir 3000 līdz 4000 eiro par hektāru. Tas ir sasniegtais mērķis. Savukārt no enerģētikas viedokļa šis lēmums nebija stāsts par šo apkures sezonu, kurā mēs esam šobrīd, un šajā sezonā mums vajadzēja pat mazāk šķeldas siltās ziemas dēļ. Savukārt nākamajos gados, kad beigsies siltuma uzņēmumiem arī projekti un vajadzēs papildu jaudas, tad arī nāks palīgā šo noteikumu devums."
Jaunais zemkopības ministrs Didzis Šmits (''Apvienotais saraksts") skaidroja, ka grozījumi ļāvuši nozarei pielīdzināties kaimiņvalstu pieļaujamā koku ciršanas izmēra praksei, bet vienlaikus ministrs neizslēdz, ka lēmums iepriekšējā valdībā pieņemts bez pietekama dialoga ar dabas ekspertiem.
Šmits norādīja: "Cik es esmu konsultējies ar nozares cilvēkiem un arī ministrijā, tad es saprotu, ka mēs faktiski pielīdzinājāmies Igaunijas un Somijas praksei, lai mēs neatpaliktu. Bāzē es neredzu tur lielu problēmu, bet nevaru komentēt, cik tas process iepriekš bija atvērts vides organizācijām. Taču jebkurā gadījumā katram Latvijas pilsonim un tostarp arī vides organizācijām ir tiesības sūdzēties Satversmes tiešā un tiesai to sūdzību izskatīt. Katrā ziņā vien es varu pilnīgi noteikti pateikt, – lai kāds būs tiesas lēmums, tas noteikti tiks respektēts valdībā un šeit, Zemkopības ministrijā.''
Arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks ("Apvienotais saraksts") grozījumu pieņemšanas laikā vēl nebija amatā, bet secinājis, ka dialogs starp dažādām interesēm būtiski jāuzlabo, lai sasniegtu arī Eiropas kopīgās apņemšanās. Ministrs arī ir pārliecināts, ka meža ciršanas plānošanā jāmeklē pavisam jaunas pieejas.
Sprindžuks atzīmēja: "Šī situācija, kas bijusi iepriekš, manuprāt, tas dialogs vienkārši ir jāturpina un jāmeklē vidusceļš starp dabas aizsardzības un saimnieciskajām interesēm. Skaidrs, ka mežs kā ekosistēma, tāpat kā rudzi uz lauka, – tam ir savs mūžs un tas ir kaut kad jānovāc. Neiet runa par to, ka mežus var vispār necirst, bet tāda vienkāršota pieeja, ka trūkst kokmateriālu šķeldai, tā vienkārši skatīties, rekur diametrs sasniegts, – no šīs pieejas mums būtu jāiet prom, mums jāveido unikālāka, katrai vietai loģiskāka pieeja."
Lietas par valdībā pieņemtajiem mežu ciršanas grozījumiem sagatavošanas termiņš ir 27. jūnijs, kad Satversmes tiesa arī lems par tās izskatīšanas procesa veidu un datumu.
KONTEKSTS:
Iepriekšējā valdība 2022. gada vasarā pieņēma lēmumu samazināt izcērtamo koku caurmēru. Samazināts pieļaujamais koku ciršanas diametrs – priedei no 39 līdz 30 centimetriem, eglei no 31 līdz 26 centimetriem, bērzam no 31 līdz 25 centimetriem.
Viens no izciršanas mērķiem – palielināt šķeldas ieguvi un energoresursu neatkarību apkures sezonā. Taču paskaidrot, kā tieši apkures ražotājiem šīs izmaiņas palīdzēs, atbildīgie ministri nespēja, secināja faktu pārbaudes projekta "Re:Check" žurnālisti.
Satversmes tiesa 2023. gada janvārī pēc Latvijas Dabas fonda, Pasaules dabas fonda un Latvijas Ornitoloģijas biedrības pieteikuma ir ierosinājusi lietu par valdības noteikumiem, ar kuriem atļauts izcirst jaunākus mežus.
