Visos mūsu valsts mežos ik gadu izzāģējam no 12 līdz 14 miljoniem kubikmetru koksnes. Puse no šī apjoma veidojas privātajos mežos, kuru īpašnieki arī elastīgāk seko tirgus tendencēm, un tādā laikā kā šis arī būtiski kāpina ciršanas apjomus, jo pieprasījums pēc koksnes un augošās cenas ir liels kārdinājums. Tam tik ļoti neļaujas uzņēmums “Latvijas Valsts meži”, kas ik gadu savā saimniecībā ļauj izcirst ap septiņiem miljoniem kubikmetru.
Kompānijas pārstāvis Tomass Kotovičs norādīja: “Mežizstrādes apjomi “Latvijas Valsts mežos” ir ļoti stabili. Pēdējos četrus gadus tie bijuši starp 6,8 līdz 7 miljoni kubikmetru ik gadu. (..) Apjoms ir stabils un tas principā būs stabils arī nākotnē. Atšķirība varētu būt par pusmiljonu kubikmetru. (..) Kāpēc? Tāpēc atbilstoši visiem likuma aktiem, tas ir ilgtspējīgs ciršanas apjoms Latvijas mežos.”
Valsts mežos ikgadējais pieaugums esot tuvu 12 miljoniem kubikmetru, tādēļ uzņēmumā apgalvo, ka zāģē mazāk, nekā saaug.
Savās cirsmu izsolēs “Latvijas Valsts meži” vairāk punktu un līdz ar to izredžu tikt pie zāģēšanas piešķir tiem pretendentiem, kam ir jaunāka tehnika. Un tas ir viens no faktoriem, kas veicina jaunu traktoru pirkšanu, norādīja Kotovičs. Viņš skaidroja, ka jaunāka tehnika mazāk lūst, stabilāk strādā. Ar jaunāku tehniku arī tiek samazināts CO2 izmešu daudzums, un tai retāk ir neparedzami bojājumi.
Tomēr paši mežizstrādātāji, pērkot jaunu un dārgu tehniku, diez vai pirmkārt domā par dabas saudzēšanu. Kā stāstīja Latvijas Neatkarīgo mežizstrādātāju asociācijas izpilddirektors Artūrs Bukonts, daļā gadījumu vienkārši cikliski pienācis laiks tehniku nomainīt, bet viens no jauniem faktoriem ir darbinieku trūkums – ar mūsdienīgākiem agregātiem vajadzīgs mazāk cilvēka roku.
“Šobrīd mums tehnika vecumā līdz 5 gadiem ir tikai aptuveni 14%. Plus to spiež arī darbaspēka situācija. Ne tikai galvenajā cirtē, bet arī kopšanā aizvien grūtāk būs atrast cilvēkus, kas gatavi iet ar krūmgriežiem un darboties. Līdz ar to tiek pirkta arī mazā mežizstrādes tehnika,” atzīmēja Bukonts.
Turklāt daudzi mežizstrādes tehniku pērk līzingā, apliecināja Latvijas Līzinga devēju asociācijas vadītājs Pēteris Plaudis.
Kamēr līzinga rādītāji kopumā vēl nav atguvušies 2019. gada līmenī, meža tehnikai pieprasījums pēc šādiem aizdevumiem kāpis par 40%.
““Latvijas Valsts meži” kā viens no galvenajiem nozarē izsludina šos konkursus turpmākajiem gadiem, un attiecīgi arī uzņēmēji vēlas iegādāties jaunu tehniku, lai spētu nodrošināt tehniku un startēt šajos konkursos. Protams, otra lieta varbūt ir arī automatizācija un darbaspēka ierobežota pieejamība – jaunāka tehnika prasa mazāk cilvēkresursu, cilvēki ir gatavi investēt,” sacīja Plaudis.
Pieprasījuma un Covid-19 pandēmijas ietekmē jaunu tehniku gan varot iegādāties nevis ierasto divu līdz trīs mēnešu, bet nu jau pat gada laikā, turklāt ražotāji paaugstinājuši cenas.
