Kokapstrāde tradicionāli ir viena no svarīgajām rūpniecības nozarēm, kas pēc izlaides kopapjoma sasniedz 26%. Jelgavā pirms gada atvērtajā uzņēmumā „Cross Timber Systems”, kur tiek ražoti masīvkoka paneļi ēku būvniecībai, eksports sastāda vairāk nekā 90% no saražotās produkcijas.
Lielākoties tās ir Skandināvijas valstis, tomēr daļa produkcijas nonāk arī Liebritānijā. Bažas par to, ka noieta apjomu varētu samazināt Lielbritānijā notikušā referenduma rezultāti, vismaz pagaidām, gan neesot.
„Mēs vēl pagājušajā nedēļā bijām pie mūsu klientiem Lielbritānijā, un viņi apliecināja, ka tuvākos divus gadus pilnīgi noteikti nekas nemainās,” uzsver SIA „Cross Timber Systems” valdes loceklis Andris Dlohi.
„Mums būtiski šajos gados ir valūtas risku svārstība, kas būtu darāms ar finanšu instrumentiem. Tāds risks ir, bet kā eksporta tirgus apjomi, kas varētu iet tajā virzienā vēl divus gadus pilnīgi noteikti nemainīsies,” viņš norāda.
Kas notiks pēc diviem gadiem, ir atkarīgs no Lielbritānijas būvniecības sektora, tomēr jaunie uzņēmēji uzskata, ka arī bažām par tālāku sadarbību īsti neesot pamata. „Tā kā mūsu kokmateriāls ir konkurētspējīgāks par alternatīviem būvmateriāliem, tad mēs esam pārliecināti, ka arī pēc diviem gadiem, neatkarīgi no tā kādas svārstības būs notikušās, mūsu materiāls tur būs,” piebilst Dlohi.
Arī uzņēmumā „Zemgales tehnoloģiju centrs”, kam ir 25 gadu pieredze koka dzīvojamo ēku būvniecībā un eksportēšanā, uzskata, ka radikālas ietekmes, visticamāk, nebūs ne īstermiņā, ne ilgtermiņā. „Mēs pat varam domāt, ka tas mūs varbūt ietekmēs pozitīvi, jo lielāks koksnes daudzums paliks šeit Latvijā, vismaz sākotnēji, un mēs ceram uz nelielu cenas pazeminājumu. Tās gan ir tikai tādas pārdomas,” stāsta SIA „Zemgales tehnoloģiju centrs” valdes loceklis Māris Avotiņš.
Arī citi aptaujātie Jelgavas apkaimes kokrūpnieki, vismaz pagaidām ir noskaņoti optimistiski. Apkopotie Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka maijā ražošanas apjomi kokapstrādē pieauguši par 6,2%.
