Kohēzijas fonds Eiropas Savienībā ieviests, lai izlīdzinātu ekonomiskās un sociālās atšķirības starp dalībvalstīm. Naudu parasti iegulda lielos infrastruktūras projektos, piemēram, transporta jomas projektā “Rail Baltica”.
Tomēr pēc Lielbritānijas izstāšanās naudas kļūs mazāk, un Latviju skars samazinājums 13% apmērā. Mūsu kaimiņvalstis gan zaudēs vēl vairāk – 24%. Pašlaik tā ieplānojusi Eiropas Komisija.
Latvijas valdība sola kategoriski iestāties pret to. Turklāt iebildumu pamatā ir ne tikai zaudētā nauda, bet arī noteiktās prioritātes naudas tērēšanai.
“Ja mēs arī zinām, ka kaut kādi samazinājumi būs, tad mēs vēlamies maksimāli lielu elastību, lai programmas virzītu tur, kur Latvijai visvairāk ir nepieciešams, nevis tiktu uzspiestas tur, kur, iespējams, kādai valstij ir vairāk izdevīgi, bet mums ne,” norādīja premjers Māris Kučinskis (Zaļo un zemnieku savienība).
Proti, Eiropa fokusā grib likt sociālo iekļaušanu, bezdarbu, zaļo ekonomiku un mazos biznesus. Kučinskis minēja, ka Latvijai aktuālāk turpināt ieguldīt infrastruktūras projektos, piemēram, ceļos, kā arī zinātnē.
Aktīvi pret Eiropas Komisijas piedāvājumu iestāties aicina arī Latvijas Lielo pilsētu asociācija. “Tie ir visi pilsētu stratēģiskās attīstības plāni, kas pie šāda plāna... Es negribētu teikt, ka tie netiktu izpildīti, bet mēs to ieraudzītu daudzus, daudzus gadus vēlāk,” pauda asociācijas izpilddirektors Viktors Valainis (Zaļo un zemnieku savienība).
Valmieras mērs Jānis Baiks (“Valmierai un Vidzemei”) norādīja, ka vēl informācija nav gana skaidra, lai aprēķinātu, kā līdzekļu samazināšanās ietekmēs pilsētu. Taču ir vairāki uzsākti projekti atsevišķu pilsētas daļu infrastruktūras sakārtošanai, kas šīs vietas padarītu pievilcīgas jaunu uzņēmumu ienākšanai. Tos pilsētai būtu svarīgi turpināt.
“Nepieciešama infrastruktūra, ūdens, kanalizācija, elektrība, jāizveido jauni ceļi, jauni stāvlaukumi. Būtu vēl jādomā par uzņēmējdarbībai piemērotām ražošanas telpām,” sacīja Baiks.
Latvijas Bankā gan mudina vēl nepārsteigties un nedomāt, ka par šiem projektiem jāaizmirst.
“Galdā ir tikai komisijas piedāvājums, pret kuru jau ir izteiktas ļoti daudz pretenzijas. To galīgo variantu, iespējams, mēs redzēsim tikai pēc gada vai pat ilgāk,” norādīja Latvijas Bankas vecākais ekonomists Kārlis Vilerts.
Viņš arī uzskata – tā kā neesam vienīgie, kas saskaras ar finansējuma samazinājumu, meklējot domubiedrus un formulējot kopēju viedokli, izmainās varētu arī izdoties panākt.
KONTEKSTS:
Maija sākumā Eiropas Komisijas piedāvājumā par ES daudzgadu budžetu pēc 2020.gada iecerēts finansējumu kohēzijai un kopējai lauksaimniecības politikai samazināt par aptuveni 5%. Vienlaikus piedāvātas lielākas iemaksas un jauni ienākumu avoti. Tikmēr Latvija neatbalsta ES budžeta samazināšanu.
Savukārt maija beigās Eiropas Komisija publicējusi ieceri kopumā kohēzijas fondu izmaksas samazināt par nepilniem 10%. Lietuvu un Igauniju varētu skart vēl lielāks samazinājums – aptuveni 24%, bet Latviju - 13%.
