Sadaļas Sadaļas

Panorāma

Policija izmeklē eksāmenu uzdevumu nopludināšanas gadījumus

Panorāma

Atklāj Stradiņu jauno korpusu

Koalīcijai jāizšķiras par PVN celšanu vai «veselības maksājumu»

Koalīcijai būs jāizšķiras par 20 eiro veselības nodokli vai PVN celšanu

Izvērtēšanai koalīcijai nākamnedēļ piedāvās divus iespējamos veselības aprūpes finansēšanas modeļus  - palielināt pievienotās vērtības (PVN) nodokli no 21% uz 22% vai ieviest jaunu “veselības nodokli” 20 eiro apmērā mēnesī visiem strādājošiem.

Par to ceturtdien, 1.jūnijā, vienojās premjera vadītā darba grupa. 

Pakalpojumus saistīs ar nodokļu nomaksu

Darba grupai nebija domstarpību par to, ka nākotnē sociālās iemaksas jāsaista ar veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanu, nodokļu nemaksātājiem nesniedzot vairākus plānveida pakalpojumus. 

Pilnīgi visiem būtu pieejama valsts apmaksāta neatliekamā palīdzība, ģimenes ārsts, grūtnieču aprūpe un lipīgu un onkoloģisku slimību ārstēšana. Bet speciālisti, dienas stacionāra un citi plānveida pakalpojumi – tiem, kas nomaksājuši sociālo nodokli vismaz no minimālās algas.

Kā skaidroja Labklājības ministrs Jānis Reirs (“Vienotība”), kurš iepriekš uztraucās par sociālā budžeta izmantošanu medicīnas pakalpojumu apmaksai, šī sasaite nenozīmē, ka arī nauda veselības aprūpei tiks ņemta no sociālā budžeta, kā runāts iepriekš: “Mēs esam gatavi veikt šo sasaiti aprēķinos. Un šeit nav vajadzīgs ne 1% ne 5, ne 10. Sociālais nodoklis ir personificēts, mēs varam noteikt, kas ir maksātājs.”

Finansējums vēl neskaidrs

Tomēr attiekšanās no sociālā budžeta izmantošanas nozīmē, ka avoti jāmeklē citur. Darba grupa noraidīja iespēju palielināt pašreizējos darbaspēka nodokļus vai ieviest diferencētu konstantu “veselības nodokli” atkarībā no ieņēmumiem.

Premjers Māris Kučinskis atzina, ka tādēļ koalīcijai nolemts piedāvāt divus citus variantus – 20 eiro maksājums vai arī pievienotās vērtības nodokļa celšana no 21 uz 22%. 

Priekšlikums par ikmēneša maksājumu 20 eiro apmērā nāk no Latvijas Bankas, un šāds maksājums veselības budžetā nodrošinātu aptuveni 250 miljonus eiro. “Latvijas Banka nepiedāvā vienkārši 20 eiro un tālāk cilvēki neko nezina, kas viņiem pienākas un par ko maksā. Mēs esam piedāvājuši veselu kompleksu pasākumu. Latvijas šobrīd ir viens no retajām valstīm pasaulē, kas nav nodefinējusi, kas iedzīvotājiem pienākas. (..) Mūsu modelis neparedz, ka tiek paaugstināti nodokļi. Strādājošie šobrīd varētu maksāt, iespējams, diferencētas apdrošināšanas polises izmaksas,” skaidro Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Latvijas Bankas prezidents Ilmārs RimšēvičsLaura Dzērve

Savukārt veselības ministre Anda Čakša par labāku risinājumu uzskata pievienotās vērtības nodokļa celšanu, kas dotu ap 80-90 miljoniem eiro.

Asas diskusijas jau tagad

Jau tagad noprotams, ka tas nebūs viegli, jo viedokļi par piemērotāko risinājumu atšķiras un krasas viedokļu sadursmes ir arī darba grupas dalībniekiem.

“Brīvo arodbiedrību savienība kategoriski noraidīja 20 eiro maksājumu katram darbaspējīgam iedzīvotājam.

Mūs neapmierina tas, ka tas patiesībā nozīmē nodokļu smaguma pieaugumu darbiniekiem,” saka LBAS priekšsēdētājs Egils Baldzēns.

Elastīgākās pozīcijās ir darba devēju pārstāvji, norādot, ka atbalsta 20 eiro maksājumu, taču arī PVN celšana nav neiespējama, jo 1 procentpunkts būtiski neietekmētu cenas.

Taču asi to kritizē Latvijas Bankas prezidents: “Manuprāt, celt pievienotās vērtības nodokli būtu vislielākais bezspēcības apliecinājums. PVN ir tāds stratēģiskais nodoklis, kuru ceļ tikai tad, kad faktiski ir bezizejas situācija. Latvijai tāda nav.”

Savukārt veselības ministre Anda Čakša (Zaļo un zemnieku savienības izvirzītā) par labāku risinājumu uzskata pievienotās vērtības nodokļa celšanu, kas dotu ap 80-90 miljoniem eiro: “Manā skatījumā tas ir solidārāk, jo visi, neatkarīgi no ieņēmumiem, šo patēriņa nodokli nomaksā. Un, ņemot vērā nodokļu reformas ieguvumus darba ņēmēju pusē, tas būtu solidārāk.”

Pirms nedēļās premjers Māris Kučinskis (Zaļo un Zemnieku savienība) sacīja, ka varētu ieviest obligāto veselības apdrošināšanu ar vidēji 20 eiro lielu maksājumu mēnesī. Taču vēlāk sākās diskusijas par to, vai būtu jāievieš konstants vai progresīvs obligātās veselības apdrošināšanas maksājums atkarībā no cilvēku rocības. Tad politiķi atzina, ka vienāds maksājums visiem nebūtu labākais variants, un sāka spriest par diferencēto maksājumu atkarībā no ienākumu līmeņa.

Jau ziņots, ka VM pērn augusta beigās izskatīšanai valdībā virzīja trīs veselības aprūpes finansēšanas modeļus.  Taču diskusijas par veselības apdrošināšanu beidzās ar palikšanu pie esošās sistēmas. Oktobrī valdība deva zaļo gaismu veselības aprūpes sistēmas finansēšanas modelim, ko valsts finansēs bez privāto apdrošinātāju piesaistes, jautājumu par finansējuma avotiem atliekot. 

Pie diskusijas par naudas avotu atgriezās šogad aprīlī, spriežot par vērienīgo nodokļu reformu. Taču arī šoreiz par to vienoties nespēja, nodokļu reformu akceptēja ar atrunu, ka naudu veselības aprūpei turpinās meklēt premjera vadītā darba grupa.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt