Šobrīd lielākā daļa degvielas rezervju glabājas Latvijā, bet daļa glabājas ārzemēs, “tiešajos kaimiņos vai drusku tālāk Eiropā”, norādīja premjers.
Koalīcija vienojās, ka Ekonomikas ministrija izstrādās redzējumu, kā visas degvielas rezerves būtu jāglabā Latvijā.
Pašlaik nav skaidrības, kurš mehānisms būtu optimālākais, lai to nodrošinātu, un ministrija turpinās darbu pie tā, sacīja premjers, piebilstot, ka tagad ir “skaidrs virziens, turpinās darbs pie optimālākā modeļa, nevajadzīgi neceļot degvielas cenas patērētājiem”.
Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (Jaunā konservatīva partija) savukārt piebilda, ka to varēs paveikt, neradot jaunas valsts institūcijas un izmantojot esošos procesus, pareizi tos organizējot.
Veselības ministrs Daniels Pavļuts (“Attīstībai/Par!”) norādīja, ka pēdējo gadu notikumi Eiropā, drošības apdraudējumi un pandēmija parādīja, ka tiešām nepieciešams virzīties uz to, lai visas degvielas rezerves glabātos valsts teritorijā.
KONTEKSTS:
Patlaban spēkā esošais Latvijas drošības rezervju modelis paredz, ka 90 dienu drošības rezervju izveide tiek nodrošināta, izsludinot atklātus konkursus un valsts pērk tikai uzglabāšanas pakalpojumu bez naftas produktu pirkšanas. Tas nozīmē, ka pašlaik Latvijā drošības rezerves tiek uzturētas, pamatojoties uz noslēgtajiem līgumiem ar komersantiem par naftas produktu atliktajām piegādēm. Komersanti uzglabā sev piederošus naftas produktus kā drošības rezerves nolīgtajā apmērā un noteiktajā termiņā. Benzīna un dīzeļdegvielas drošības rezerves 60% apmērā tiek uzglabātas Latvijā, bet atlikusī daļa citās ES dalībvalstīs.
Aģentūra LETA vēstīja, ka Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) noslēdzis iepirkumu "Drošības rezervju pakalpojuma sniegšana valsts (Latvijas Republikas) naftas produktu rezervju izveidei" un izvēlējies astoņus uzņēmumus, ar kuriem līdz šā gada beigām slēgs līgumus par kopumā 352 700 tonnu dīzeļdegvielas un benzīna uzglabāšanu Latvijā, Lietuvā un Nīderlandē. Plānotais līgumu darbības periods ir 2021.gads, savukārt kopējā paredzamā līgumcena - 14,6 miljoni eiro bez pievienotās vērtības nodokļa.
Līguma slēgšanas tiesības par valsts naftas produktu drošības rezervju nodrošināšanu 2021.gadā BVKB piešķīris "Pirmas", "Circle K Latvia", "RDZ Energy", "Ventbunkers", "Vitol", "Gunvor", kā arī Lietuvas uzņēmumiem "Okseta" un "Baltic Petrolium".
No kopējā rezervju apjoma 121 000 tonnu jeb 34% ir benzīns un 231 700 tonnas jeb 66% ir dīzeļdegviela.
