“Šobrīd ir kopējā izpratne, ka paliekam pie 10 eiro," žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (Zaļo un zemnieku savienība).
Viņš arī norādīja, ka šajā jautājumā diezgan izšķiroša bija vakardienas koalīcijas pārstāvju tikšanās ar Latvijas Darba devēju konfederāciju (LDDK) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru. LDDK piekrītot pakāpeniskai minimālās algas celšanai, bet LTRK uzskatot, ka strauji celt minimālo algu ir bīstami biznesam, skaidroja premjers.
Valdības vadītājs norādīja, ka šo iemeslu dēļ panākta vienošanās, ka minimālo algu varētu palielināt par 10 eiro. Premjers akcentēja, ka būtiska ir izaugsme, produktivitāte, tāpēc ir būtisks vidējās algas palielinājums.
Tomēr arī minimālās algas palielinājums par 10 eiro būtu papildu slogs daudzām valsts iestādēm, īpaši kultūras, veselības jomā un tas samazina pieejamo fiskālo telpu, tāpēc arī šodienas valdības sēdē par šo jautājumu būs diskusijas.
Premjers arī piebilda, ka nepieciešams strādāt, lai pabeigtu iekšlietu sistēmas reformu, kam arī ir nepieciešams finansējums.
Kā ziņots, Labklājības ministrijas ieskatā minimālās algas paaugstināšana no pašreizējiem 370 eiro uz 407 eiro pirms nodokļu nomaksas ievērojami veicinātu labklājības pieaugumu iedzīvotājiem, kuri pašlaik saņem minimālo algu, īpaši ģimenēm ar bērniem, kam valsts atbalsts nepieciešams visvairāk.
Kā norāda LM, pasaules prakse liecina, ka augstākas minimālās algas samazina milzīgo plaisu starp nabadzīgajiem un bagātajiem iedzīvotājiem, tādējādi veicinot vienlīdzību. Kopš 1.jūlija pirmo reizi desmit gadu laikā Latvijā ir zemākā minimālā alga Baltijas valstu vidū, trešā zemākā Eiropas Savienībā. Tāpēc atbalsts maznodrošinātajiem ir jāveido pēctecīgi, gan plānojot nākamā, gan turpmāko gadu budžetus.
Savukārt Ministru prezidents Māris Kučinskis (Zaļo un zemnieku savienība) neatbalsta strauju minimālās algas paaugstināšanu un pieļauj, ka tā varētu būt 10 eiro robežās.
