Panorāma

Kavējas dzeloņstiepļu piegāde žogam uz austrumu robežas

Panorāma

E. Levita zvani par ST tiesneses kandidāti mulsina politiķus

Koalīcija vienojusies par nākamā gada valsts budžetu

Koalīcijā vienojas par 2022. gada budžeta projektu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Koalīciju veidojošās partijas un to atbalstošie Saeimas politiķi vienojušies par 2022. gada budžeta projektu. Tā pēc partiju sarunām medijiem paziņoja premjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”).

Kariņš sacīja, ka par nākamā gada budžeta projektu politiski vienojušās četras koalīcijas partijas, kā arī Saeimas deputātu “Stabilitātes grupa” Ata Zakatistova vadībā. Valdība par budžeta projektu plāno lemt piektdien, 24. septembrī. Vēlāk par budžetu būs jālemj arī Saeimai.

Premjers atklāja, ka 2022. gada budžetā cer veicināt gan ekonomikas izaugsmi un iedzīvotāju labklājību, gan atsevišķu nozaru attīstību. Bet taujāts par 2022.gada budžetā paredzēto deficītu un plānoto aizņemšanos, Kariņš norādīja, ka precīzi par to piektdien varēs informēt finanšu ministrs. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka nākamgad nav plānota nodokļu celšana.

Koalīcijas politiķi vēlas mazināt darbaspēka nodokļu slogu, zemākajām algām paaugstinot neapliekamo minimumu līdz 350 eiro no janvāra un līdz 500 eiro no jūlija.

Savukārt finansējuma pieaugums nākamgad paredzēts tādās jomās kā veselības aprūpe, izglītība un iekšlietas.

“Tas būs algu pieaugums mediķiem, skolotājiem, policistiem. Būs arī zīmīgs zinātnes bāzes pieaugums. Tāpat veselības aprūpē varēs nozīmīgi paplašināt pakalpojumu pieejamību, tai skaitā onkoloģijai, bet ne tikai,” sacīja Kariņš.

Paredz arī investīcijas reģionālajā attīstībā, tostarp ceļiem un pašvaldību infrastruktūrai, sacīja premjers.

“Attīstībai/Par!” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Juris Pūce norādīja, ka nākamgad turpināsies nozīmīgi ieguldījumi aizsardzībai un drošībai, paredzot aizsardzības nozarei finansējumu vairāk nekā 2% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP). Iekšlietu sistēmā paredz ieguldījumus vairāk nekā 40 miljonu eiro apmērā, tostarp darba samaksas palielināšanai.

Veselības aprūpē paredzēti vairāk nekā 100 miljonu eiro ieguldījumi, tostarp darba samaksas pieaugumam un onkoloģijas jomas problēmu risināšanai, atklāja Pūce.

Tikmēr reģionālajā attīstībā plāno turpināt speciālu aizņēmumu programmu pašvaldību investīciju nodrošināšanai, kā arī turpinās pašvaldību investīciju atbalsta programmu, kas ļaušot attīstīt infrastruktūru reģionos.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (Jaunā konservatīvā partija) norādīja, ka izglītības jomā notiks skolotāju darba samaksas pieaugums, lielākas algas būs arī pirmsskolas pedagogiem, tāpat palielinās bāzes finansējumu zinātnei, kā arī atalgojumu sociālās aprūpes institūcijās strādājošajiem.

Bordāns arī pastāstīja, ka

panākta vienošanās par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes samazināšanu līdz 5% grāmatām.

“Gan grāmatu tradicionālā formā iespiešana, izdošana un periodikas izdošana tradicionālā, papīra formātā tiks stimulēta. Tātad PVN 5% šīm darbībām paredzēts šajā budžetā,” sacīja politiķis.

Ministrs arī norādīja, ka 2022. gada budžets ļaus Valsts valodas centram pieņemt darbiniekus, kas atbildēs un rūpēsies par latgaliešu rakstu valodas saglabāšanu un attīstību.

Kultūras nozarē gaidāma arī darba samaksas palielināšana, pastāstīja nozares ministra partijas biedrs, zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (Nacionālā apvienība).

Savukārt Saeimas deputāts Atis Zakatistovs uzsvēra, ka, plānojot 2022. gada budžetu, pārskatīti izdevumi: “Mēs esam skatījušies, kā efektīvāk izmantot pieejamos līdzekļus. Un šī gada laikā esam atraduši 170 miljonus eiro, kas ir efektivitātes nauda, ko ministrijas var izmantot jaunu politisko iniciatīvu sagatavošanai.”

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

KONTEKSTS:

2022. gadam valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi ir aprēķināti 8 741,1 miljonu eiro apmērā. Būtiskākās izmaiņas 2022. gadam valsts pamatbudžeta bāzes izdevumos veido paredzētais finansējums 104,9 miljonu eiro apmērā vakcinācijai pret Covid-19, augstas gatavības projektu finansēšanai 97,8 miljoni eiro, ģimenes valsts pabalstam – 90,9 miljoni eiro, kā arī Latvijas un Baltkrievijas robežas stiprināšanai plānotie izdevumi 14,5 miljonu eiro apmērā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti