Savukārt no bankām, kuras pret "nolikto atslēgu" principu iebilda visasāk, politiķi sola prasīt aktīvāku kreditēšanu.
„Nolikto atslēgu" princips Maksātnespējas likumā, kas ļauj parādos nonākušiem kredītņēmējiem tikt vaļā no parādu nastas, atdodot kredītiestādei savu mājokli, aizies vēsturē, tā arī nesācis strādāt, jo, premjere Laimdota Straujuma („Vienotība”) pēc koalīcijas padomes sēdes norādīja, ka jau drīzumā Saeimā sāks darbu pie attiecīgiem likuma grozījumiem.
Premjere apstiprināja, ka jaunajā likumu redakcijā politiķi piekāpsies banku pretenzijām un "nolikto atslēgu" principu noteiks kā brīvprātīgu.
Straujuma gan norādīja, ka no bankām politiķi gaida solījumus, ka tās atvieglos dzīvi cilvēkiem, kuri jau paņēmuši kredītus.
Arī Zaļo un zemnieku savienība tomēr piekritusi atbalstīt pārmaiņas maksātnespējas regulējumā, tiesa, uzsverot, ka vienlaikus sagaida no banku industrijas pretimnākšanu citos jautājumos, norādīja partijas pārstāvis Augusts Brigmanis.
Zaļo un zemnieku savienība gan vēl plāno iztaujāt bankas, kāda būs banku pakalpojumu pieejamība cilvēkiem. Ja mēs ejam pretim bankām, jāzina, kādi būs banku soļi pretim iedzīvotājiem, pauda Brigmanis.
Attiecīgajiem grozījumiem Maksātnespējas likumā, kurus ļoti asi kritizējušas gan komercbankas, gan Latvijas Banka, vajadzēja stāties spēkā 1.martā.
Jau ziņots, ka Saeima nolēma līdz martam atlikt grozījumus Maksātnespējas likumā, kas paredz tā dēvētā “nolikto atslēgu principa” ieviešanu. Saeima septembra nogalē, neilgi pirms vēlēšanām nobalsoja par „nolikto atslēgu principu” - tas nozīmē, ka parādniekam pēc nodrošinājuma mantas pārdošanas vairs nebūs nekādu saistību pret kreditoru. Pēc šāda Saeimas lēmuma "Swedbank" un "SEB banka" paziņojušas, ka aptur dalību valsts programmā ģimenēm mājokļa iegādei.
Privātpersonu maksātnespējas procesa atvieglošana joprojām sadala pretējās frontēs kreditorus un aizņēmējus. Latvijas Kredībanku asociācija paliek pie viedokļa, ka mazināsies cilvēku vēlme kārtot savas saistības un augs nemaksāšanas kultūra. Turklāt tas palielināšot kredītiestāžu riskus, kā rezultātā bankas cels pirmās iemaksas un procentu likmes. Turpretim Latvijas Kredītņēmēju asociācija par parādu dzēšanas kārtības atvieglošanu jūtas gandarīta.
