Koalīcija sliecas atbalstīt iespēju izvēlēties «nolikto atslēgu» principu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Latvijas Bankas (LB) prezidents Ilmārs Rimšēvičs Saeimas Budžeta komisijai iesniedzis grozījumus Maksātnespējas likumā, kas paredz „nolikto atslēgu” principu ieviest kā izvēles iespēju hipotekāro kredītu ņēmējiem. Šobrīd likums paredz, ka šis princips kā obligāts nosacījums tiks ieviests no 1.marta.

Tāpat LB uzskata, ka, nosakot fiziskās personas saistību dzēšanas plāna termiņu, ir jāņem vērā parādsaistību summa. LB uzskata, ka šie grozījumi novērstu kreditēšanas kavēšanos. Koalīcija izšķiršanos par to virzīšanu vai nevirzīšanu sola pieņemt nākamās nedēļas sākumā.

Kreditēšana Latvijā turpina stagnēt – iekšzemes kredītportfelis šobrīd ir par astoņiem miljardiem eiro jeb 39% zemāks nekā 2008.gada beigās. Tas apdraud arī tautsaimniecības attīstību, tāpēc Saeimai vajadzētu pārskatīt strīdīgās Maksātnespējas likuma normas, kas ievieš "nolikto atslēgu" principu. Šādu viedokli gan vēstulē premjerministrei, gan pirmdien koalīcijas sēdē pauda Rimšēvičs.

Premjerministre Laimdota Straujuma („Vienotība”) pirmdien gan apgalvoja, ka par „nolikto atslēgu" principu koalīcijas sēdē runāts neesot. „Nē, nē, nē. Mēs šobrīd par to nediskutējām. Ir pavisam cita veida priekšlikumi, kas nāk no komercbankām (..) Šobrīd nav skaidrs, vai koalīcija atbalstīs [komercbanku priekšlikumus]. Tie ir pietiekami jutīgi jautājumi, kas varētu izraisīt lieku ažiotāžu, ja netiks atbalstīti no partijām. Manuprāt, šie priekšlikumi konceptuāli ir atbalstāmi,” sacīja Straujuma.

Priekšlikumi skar dažāda veida kredītus.

Tomēr tagad politiķi atzīst – koalīcijai par „nolikto atslēgu” principu ir jādomā steidzami. Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens no „Vienotības” uzsver, ka ministrija jau agrāk paudusi, ka tai būtu jābūt izvēles iespējai.

„FM jau pauda savu viedokli. Mēs uzskatām, ka „izvēles princips” būtu daudz labāks Latvijas iedzīvotājiem. Mēs redzam, ka „nolikto atslēgu" princips ievērojami sadārdzina iedzīvotājiem šo pakalpojumu,” norāda Ašeradens.

„Ja būtu šī izvēles iespēja, kas ļautu izvēlēties starp tiem, kas vēlas izvēlēties augstāka riska pakalpojumu, bet ar mazāku cenu jeb zemāka riska pakalpojumu ar augstāku cenu, tad šis risinājums būtu perfekts. Tas ļoti saskan arī ar Latvijas Bankas prezidenta ierosinājumiem atjaunot kreditēšanas tirgu Latvijā,” viņš piebilst.

To neapstrīd arī Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Edgars Putra (ZZS), kurš gan piebilst, ka Saeimas frakcijā viedokļi par to daloties. „Šobrīd frakcijā nav viennozīmīgs. Ir cilvēki, kas atbalsta un kas skatās, ka šobrīd ekonomika patiešām dziest, un kreditēšana patiešām ir viens no faktoriem [kāpēc tas notiek]. Bet ir arī cilvēki, kas iestājas tīri pret komercbankām, un viņi uzskata, ka viss ir kārtībā, ka ekonomika pati visu noregulēs, un ar likumdošanu viss ir kārtībā. (..) Mēs [EM], protams, arī uzskatām, ka problēma ir – tā ir identificēta, bet konkrētu risinājumu neredzam. Kā viens no risinājumiem būtu LB piedāvātais risinājums,” sacīja Putra.

Tikmēr Ašeradens atzīst, ka koalīcijai nākamnedēļ izšķirties par šo rīcību varētu būt diezgan smagi, taču tas esot jādara. „Iepriekšējā Saeima ar trīs ceturtdaļām nobalsoja par šo likumprojektu. Tas nozīmē, ka ir bijis liels politiskais atbalsts šim likumprojektam.

Tajā pašā laikā mēs saprotam, ka likumprojekts spēkā stāsies 1.martā, un šis ir pēdējais brīdis, lai uzsāktu debates. Tehniski tas ir iespējams, ja šo LB prezidenta virzīto likumprojektu pieņem steidzamības kārtā,” norāda Ašeradens.

„Mēs nevaram pieļaut, ka šo likumprojektu pieņem dažas dienas vai divas nedēļas vēlāk par 1.martu, jo tad būs juridiskais haoss. Cilvēki būs iesnieguši savas prasības saskaņā ar jauno regulējumu, tad tas regulējums tiks atcelts. Es domāju, ka tur pastāv pat Satversmes tiesas riski,” saka Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs.

Budžeta komisijas priekšsēdētāja vietnieks Imants Parādnieks (NA) domā, ka partija būs gatava atbalstīt izmaiņas, jo tas nāktu par labu pirmā mājokļa programmai. Turklāt ar komercbankām ir panākta vēl kāda vienošanās.

„Svarīgākais ir fakts, ka izdevās panākt ombuda izveidošanu, kur būs Latvijas Bankas pārstāvji un Tiesībsarga pārstāvji. Cilvēkiem, kuriem parādu nastas dēļ ir izmisuma stāvoklis un spiedīga situācija, [ombuds] varētu palīdzēt šos jautājumus atrisināt. Tas, manuprāt, ir ļoti nozīmīgs aspekts (..),” atzīmē Parādnieks.

Atsevišķi Nacionālās apvienības deputāti nesen gan ir izteikušies, ka „nolikto atslēgu” princips 1.martā tomēr būtu jāievieš. Savukārt 11.Saeimā šo principu balsojumā atbalstīja gan „zaļzemnieki”, gan „nacionāļi”. Ja koalīcijas pārstāvji savas domas šoreiz varētu mainīt, tad par opozīcijas atbalstu šiem grozījumiem cerības nelolo neviens.

Jau ziņots, ka Saeima nolēma līdz martam atlikt grozījumus Maksātnespējas likumā, kas paredz tā dēvētā “nolikto atslēgu" principa ieviešanu. Saeima septembra nogalē, neilgi pirms vēlēšanām nobalsoja par „nolikto atslēgu" principu - tas nozīmē, ka parādniekam pēc nodrošinājuma mantas pārdošanas vairs nebūs nekādu saistību pret kreditoru. Pēc šāda Saeimas lēmuma "Swedbank" un "SEB banka" paziņojušas, ka aptur dalību valsts programmā ģimenēm mājokļa iegādei.

Privātpersonu maksātnespējas procesa atvieglošana joprojām sadala pretējās frontēs kreditorus un aizņēmējus. Latvijas Kredībanku asociācija paliek pie viedokļa, ka mazināsies cilvēku vēlme kārtot savas saistības un augs nemaksāšanas kultūra. Turklāt tas palielināšot kredītiestāžu riskus, kā rezultātā bankas cels pirmās iemaksas un procentu likmes. Turpretim Latvijas Kredītņēmēju asociācija par parādu dzēšanas kārtības atvieglošanu jūtas gandarīta.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti