Nākamgad fiskālā telpa jeb naudas apjoms, ko tērēt jauniem pasākumiem, ir 81 miljons eiro.
Koalīcijas partijas bija plānojušas vienoties, kādiem mērķiem naudu tērēt, tomēr sarunas iestrēgušas, jo Nacionālās apvienības priekšlikumi ģimeņu atbalstam vien sasnieguši 85 miljonus eiro.
Līdz ar to nekādus lēmumus partijas šajā sakarā vēl nav pieņēmušas. Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars uzstāj, ka nākamgad jābūt lūzumam valsts atbalstā daudzbērnu ģimenēm.
"Ģimenes pabalsta palielināšana par trešo bērnu, mājokļa programmas pieejamības paplašināšana un citi jautājumi, tie ir pietiekoši finansiāli ietilpīgi pasākumi, bet risinājums ir jāatrod.
Pirmdien ir nākamā saruna. Mūsuprāt, mērķis nav steiga, bet mērķis ir kvalitatīvs process, kā rezultātā Latvijas iedzīvotāji ir apmierināti," norāda Dzintars.
Iepriekš valdība uzdeva Saeimas deputāta Imanta Parādnieka (Nacionālā apvienība) vadītajam Demogrāfijas lietu centram izstrādāt programmu demogrāfiskās situācijas uzlabošanai Latvijā. Šāda programma ir izstrādāta, un tās īstenošanai nepieciešami finanšu līdzekļi, LTV raidījumā "Panorāma" sacīja Dzintars.
Viņš atzina, ka salīdzinoši daudz resursu nepieciešami, lai līdz 100 eiro varētu palielināt ģimenes valsts pabalstu par trešo un nākamo bērnu ģimenē. "Mēs esam [finansiāli] atbalstījuši ceļus, bet atvainojiet, ir jādara viss, lai kāds par tiem ceļiem arī brauktu," noteica Dzintars.
Nepatīkami pārsteigts par Nacionālās apvienības nostāju pēc sarunām bija "Vienotības" valdes priekšsēdētājs un ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens. Viņš uzsver, ka „nacionāļu” iecerēto summu ar tēriņu pārskatīšanu neizdosies atrast, un pēc nodokļu reformas apstiprināšanas valdībai neesot morālu tiesību celt nodokļus, lai nākamā gada budžetā iegūtu vairāk naudas politiķu iecerēm. Viņš atzīst, ka šobrīd neredz, kā situāciju risināt. "Līdz šim tas budžeta darbs gāja ļoti konstruktīvā gaisotnē. Mēs bijām vienojušies par prioritātēm, mēs bijām vienojušies par nodokļu reformu. Likās, ka šī būs relatīvi vienkārša galotne, kad mēs pabeidzam darbu pie tā, kas ir ministriju prioritātes, un arī bija laba vienošanās par to, ka nebūs kvotu un citu lietu. Šobrīd jāskatās, kā tā situācija attīstīsies tālāk," norāda Ašeradens.
Tikmēr premjers Māris Kučinskis (Zaļo un Zemnieku savienība) atpalikšanu no paša nospraustā budžeta pieņemšanas grafika uztver mierīgi.
"Tas ir normāls budžeta veidošanas process. Valdība un arī koalīcija neatkāpjas no prioritātēm, kas ir veselības aprūpei 200 miljoni eiro. Notiek process šīs ierobežotās fiskālās telpas ietvaros, kā var katrs īstenot savas prioritātes. Mums īsti lielu manevru nav, bet diskusijas iet," skaidro premjers.
"Vienotības" izvirzītās prioritātes valsts budžetam nākamgad maksātu 34 miljonus eiro, savukārt Zaļo un zemnieku savienības ieceres, ieskaitot pievienotās vērtības nodokļa samazinājumu Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem, izmaksātu 29 miljonus eiro. Pirmdien partijas turpinās meklēt kompromisus. Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un Zemnieku savienība) pieļauj, ka „nacionāļu” iecerētos demogrāfijas pasākumus varētu ieviest pakāpeniski vairāku gadu garumā.
Jau ziņots, ka jauniem tēriņiem nākamā gada valsts budžetā varēs atvēlēt aptuveni 80 miljonus eiro. Tiesa, ministriju vēlmes pēc papildu finansējuma aplēstas 600 miljonu eiro apmērā.
