RP turpina uzstāt uz sociālā nodokļa mazināšanu vairāk par 1% nākamajā gadā, ko ietver Finanšu ministrijas piedāvājums un ko patlaban aplūko valdība. RP pieļauj, ka darbaspēka nodoklis varētu sarukt, piemēram, par 1,5%.
„Mēs esam gatavi runāt par iespēju, ka iedzīvotāju ienākuma nodoklis tiek kompensēts ar samazinātiem sociālā nodokļa maksājumiem no darba devēja vai darba ņēmēja puses, bet šim samazinājumam jābūt adekvātam tam, kas iepriekš bija noteikts likumā. Nu, pieņemsim, 1,5%, lai būtu adekvāti tam, ko mēs esam solījuši uzņēmējdarbībai. Tāpēc nepieciešams pārrunāt šos jautājumus valdes sēdē, jo mūsu prioritātes budžetam ir apstiprinātas gan domes sēdē, gan kongresā, tāpēc mums ir vajadzīga vismaz diennakts, lai turpinātu darbu pie budžeta izveides,” skaidro Reformu partijas valdes priekšsēdētājs Edmunds Demiters.
Premjers Valdis Dombrovskis (V) gan par šādu iespēju ir skeptisks: „Tas lielā mērā ir saistīts ar budžeta izdevumu daļu. Ja mums ministri, tai skaitā Reformu partijas ministri ir gatavi nākt uz valdību un teikt, ka viņi atsauc savus pieprasījumus, kur kopējā summa krietni pārsniedz pusmiljardu latu, tādā gadījumā mēs varbūt vispār varam nedalīt papildus līdzekļus jaunās politikas iniciatīvām un visus līdzekļus novirzīt tikai nodokļu samazināšanai. Pašreiz diemžēl šādas tendences ne no viena ministra, tai skaitā Reformu partijas ministriem es neesmu redzējusi. Tieši pretēji – ministri aktīvi aizstāv savas jaunās politikas iniciatīvas.”
Dombrovskis gan konceptuāli piekritis „reformistu” piedāvātajiem papildu budžeta ieņēmumu avotiem: dabas resursu nodokļa paaugstināšanai un lielākiem ieņēmumiem no atsevišķām akcīzes preču grupām.
Abas partijas diskutēja arī par ieņēmumu gūšana no ostām. RP norāda, ka Igaunijā no Tallinas ostas ik gadu valsts budžets gūst miljoniem lielas summas. Arī Latvijā ir nepieciešama līdzīga sistēma, turklāt Latvijā ir pat vairākas ostas no kurām varētu iekasēt šādu nodokli vai nodevu.
„Latvijā neviena no trijām ostām tādā veidā nekādus atskaitījumus budžetam neveic, kaut arī likumā ir dotas tiesības ostām izmantot publisko infrastruktūru, nodot to lietošanā, iekasēt pakalpojumu maksas no komersantiem, gūt ieņēmumus. Bet nekādā veidā ar budžetu nedalās. Uzskatām, ka tā ir vēsturiska kļūda, kas atspoguļo vēsturisko domāšanas veidu, vēsturisko ostu vietu politiskajā sistēmā. Un šī kļūda jālabo, līdz ar ko ir iespēja gūt papildus ieņēmumus," norādīja Reformu partijas virzītais ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.
Paredzams, ka RP tuvākajā laikā sasauks valdes sēdi, kurā lems par tālāku rīcību sarunās koalīcijā. Taču sagaidāms, ka ceturtdien gaidāmajā valdības sēdē izšķiroši lēmumi nodokļu jautājumos nebūs pieņemti.
Koalīcijas sēdi veltīgi gaidīja vairāki Nacionālās apvienības pārstāvji, arī Imants Parādnieks: „Jau pierasts, ka notiek kaut kādas dīlošanas. (..) Notiek mēģinājumi atrast kaut kādus risinājumus, bet īstenībā tie parasti ir tādi, kas netiek pat koalīcijas partneriem teikti. Un starp citu, mēs šobrīd esam šajā situācijā tāpēc, ka tāda dīlošana notika toreiz, kad tika pieņemts šis lēmumu.”
Tikmēr uzņēmēju organizācijas jau paguvušas nokritizēt Finanšu ministrijas plānus, apšaubot, ka tie atrisinās nabadzības problēmu. Koalīcijas sēde, kurā notiks izšķiršanās par nodokļu politiku, notiks vien pēc Reformu partijas valdes lēmuma. Tikai pēc tam kļūs skaidrs, cik naudas budžetā būs jaunām iniciatīvām un kuras no tām atbalstīs valdība.
Ziņots, ka trešdien premjeram Valdim Dombrovskim (Vienotība) bija saruna ar Lielo pilsētu asociācijas pārstāvjiem par IIN un sociālo apdrošināšanas iemaksu likmēm.
Kopumā Finanšu ministrija ir piedāvājusi trīs modeļus, kas visi paredzēja iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi nākamgad nemazināt. Tā vietā paredzēts no 11 līdz 10% samazināt valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmi darba ņēmējiem, palielināt neapliekamo minimumu, diferencējot to - no 45 līdz 98 latiem, kā arī līdz 98 latiem palielināt atvieglojumu par apgādībā esošajām personām. Šis risinājums ir labvēlīgāks pašvaldībām.
