Ko paredz ES un Ķīnas jaunais investīciju līgums

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Eiropas Savienība (ES) un Ķīna ir vienojušās par jauno investīciju līgumu. Tas ļaus Eiropas uzņēmumiem vieglāk piekļūt Ķīnas tirgum, kas ir viens no straujāk augošajiem pasaulē. Tomēr problēmas ar līguma ratifikāciju Eiropas Parlamentā var radīt piespiedu darba nometnes Ķīnas ziemeļrietumos.

Ko paredz ES un Ķīnas jaunais investīciju līgums
00:00 / 03:03
Lejuplādēt

Sarunas starp Briseli un Pekinu par investīciju līgumu bija sarežģītas un ilga aptuveni septiņus gadus. Bet pēdējos mēnešos Ķīna piekāpās vairākos Eiropai būtiskos jautājumos un tādēļ sarunas bija iespējams noslēgt.

Eiropas Savienības tirdzniecības komisārs Valdis Dombrovskis ("Jaunā Vienotība") uzsvēra, ka vienošanās ir Eiropas interesēs: „Faktiski galvenais šīs vienošanās mērķis ir risināt to ekonomisko nesabalansētību, kas ir Eiropas Savienības un Ķīnas attiecībās, situācijā, kur Eiropas Savienības tirgus ir daudz atvērtāks Ķīnas kompānijām nekā Ķīnas tirgus Eiropas kompānijām.”

Līdz šim, lai ienāktu Ķīnas tirgū, Eiropas kompānijām bija jādibina kopuzņēmumi ar vietējām kompānijām. Tagad šī prasība daudzās jomās ir atcelta.

Būtisks sasniegums ir arī atteikšanās no piespiedu tehnoloģiju pārneses. Tāpat Pekina ir apņēmusies arī ievērot Parīzes Klimata nolīguma mērķus.

Tomēr piespiedu darbs paliek viens no sarežģītākajiem jautājumiem. Arvien vairāk pierādījumu liecina, ka Ķīna kokvilnas iegūšanai valsts ziemeļrietumos izveido piespiedu darba nometnes. Pekina to noliedz. Investīciju līgumā tā ir apņēmusies pielikt pūles, lai ratificētu Starptautiskās Darba organizācijas konvencijas, kas skar piespiedu darba aizliegumu.

Eiropas Parlamenta deputāte Izabella Vīzlere-Lima Luksemburgas sabiedriskajam radio ir sacījusi, ka ar solījumiem vien varētu būt par maz.

„Jautājumos par cilvēktiesībām, un konkrēti par piespiedu darbu, Ķīna nav piekāpusies ne par milimetru. Esmu pārliecināta, ka Eiropas Parlaments, kuram būs nepieciešams ratificēt šo vienošanos, nebūs gatavs to darīt, kamēr netiks sniegtas garantijas, ka piespiedu darbs vairs nenotiek,” norādīja politiķe.

Izskan arī jautājumi par to, kādēļ vienošanos bija nepieciešams noslēgt vēl pirms jaunā ASV prezidenta Džo Baidena stāšanās amatā. Iepriekš abas puses bija vienojušās koordinēt savu rīcību, lai mazinātu Ķīnas radītos stratēģiskos izaicinājumus.

Dombrovskis norādīja, ka mērķis pabeigt sarunas līdz šī gada beigām tika izvirzīts jau sen.

„Būsim reāli, attiecībās ar Ķīnu ir vēl ļoti daudz risināmu problēmu. Un tur mēs esam gatavi ļoti cieši sadarboties ar ASV.

Pašreiz šis fakts, ka ASV pirms kāda laika ir noslēguši savu "Phase One Deal" ar Ķīnu vai ka tagad Eiropas Savienība ir panākusi šo vienošanos – tas nekādā veidā netraucē un neizslēdz šo turpmāko sadarbību,” komentēja Dombrovskis.

Pastāv arī skepse par to, vai Ķīna būs gatava turēt dotos solījumus. Austrālija 2015. gadā noslēdza brīvās tirdzniecības līgumu ar Ķīnu, bet tagad starp abām valstīm ir iestājies tirdzniecības karš un daudz kas no parakstītā faktiski vairs nav spēkā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti