Eiro fokusā

Plāno ieviest vienreizēju papildus nodokli mašīnām, kas vecākas par pieciem gadiem

Eiro fokusā

Kravu apjoms ostās rūk, tranzīta bizness ar bažām sagaida Baltkrievijas sankciju sekas

Ekonomiskā situācija Rīgā un ko no jaunās Rīgas domes gaida uzņēmēji

Ko no jaunās Rīgas domes gaida uzņēmēji un ekonomisti?

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Kaut arī pēdējā laikā dzirdami viedokļi, ka Rīga iedzīvotāju acīs zaudē savu pievilcību un daudzas jaunās ģimenes pārceļas uz dzīvi Pierīgā, Rīga ekonomiskajā ziņā joprojām ir Latvijas līderis ar lielāko iedzīvotāju skaitu, lielākajām algām un zemāko bezdarba līmeni. Kāda šobrīd ir ekonomiskā situācija Rīgā, un ko no jaunās Rīgas domes gaida uzņēmēji un ekonomisti?

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati, iedzīvotāju skaits Rīgā pēdējos piecos gados samazinājies no 640 000 līdz 627 500. Pērn bezdarba līmenis Latvijā bija 6,5, bet Rīgā – 5,8%. Pēdējo piecu gadu laikā algas augušas visā Latvijā, bet, ja pērn valstī vidējā alga bija 812 eiro mēnesī, tad Rīgā – 900 eiro. Arī iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju Rīgā ir lielāks nekā Latvijā. 2017. gadā Latvijā IKP uz vienu iedzīvotāju bija gandrīz 14 000, Rīgā – 22 458 eiro.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš vērtēja, ka Rīga ekonomiskajā attīstībā  atpaliek no Tallinas un Viļņas.

"Rīgā būvniecības un investīciju apjomi ir mazāki komercsektorā, arī dzīvokļu skaits, kas katru gadu tiek būvēts, ir būtiski mazāks nekā Viļņā.

Mēs redzam, ka arī diezgan daudz investīciju pēdējos gados, piemēram, "Ikea" un dažādi loģistikas objekti, tiek realizēti Stopiņu novadā, Mārupē, Ķekavā. Tātad ir kaut kādi iemesli, kādēļ uzņēmēji investē Rīgas robežas otrā pusē," teica Āboliņš.

"Luminor" bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš vērtēja, ka pēdējos 20 gados mainījusies Rīgas ekonomikas struktūra.

"Pirms 20 gadiem Rīga bija industriāla pilsēta – ražoja preces un transportēja preces caur ostu.

Tagad Rīgas galvenais eksports ir bizness un informācijas tehnoloģiju, kā arī sakaru pakalpojumi. Rūpniecība ir, bet tā ir daudz mazāka daļa no pilsētas ekonomikas.

Bet vai pilsētas biznesa vide ir draudzīga uzņēmējdarbībai? Ne gluži," atzina Strautiņš. 

Sliktu pilsētas līdzšinējo pārvaldību kā galveno Rīgas klupšanas akmeni minēja arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis.

"Iepriekšējos 10 gadus, kad pie varas Rīgā bija Nils Ušakovs un viņa komanda, Rīga ir būtiski atpalikusi. Rīgas pārvaldība bija balstīta birokrātijā, korupcijā. Rīgas pašvaldību uzņēmumu valdes – "Rīgas satiksme" un ''Namsaimnieks'' bija neefektīvas. Mums nevajadzētu salīdzināties ar Baltijas pilsētām Viļņu un Tallinu, kas ir daudz mazākas nekā Rīga.

Ambīcijām jābūt tādā līmenī kā Stokholmai, Kopenhāgenai un Helsinkiem. Mums jāspēlē šādā līgā," klāstīja Rostovskis.

Visi aptaujātie ir vienisprātis, ka lielākā problēma Rīgā šobrīd ir nesakārtotā būvniecības joma.

"Būvatļauju saņemšana un citas prasības ir daudz sarežģītākas nekā Pierīgas novados, un tā nav tikai valsts līmeņa problēma. Pilsētas pārvaldē jāmaina viss, kas saistīts ar būvniecības atļaujām. Tas ir jāmaina vispirms, lai Rīgas biznesa vidi padarītu draudzīgāku uzņēmējiem," sprieda "Luminor" bankas ekonomists.

Bankas "Citadele" ekonomists Āboliņš uzsvēra, ka liels izaicinājumus jaunajai Rīgas domei būs arī pilsētas finanšu situācija.

"Šobrīd mēs redzam, ka Covid-19 krīzes dēļ ieņēmumi budžetā samazinājušies. Finanšu ministrija prognozē, ka pagājušā gada līmeni pašvaldību ieņēmumi vēl dažus gadus nesasniegs.

Tas nozīmē, ka jebkādām jaunām iniciatīvām būs jāatrod līdzekļi no esošajiem. Tas būs liels izaicinājums,

īpaši, ja skatāmies uz piedāvātām nodokļu izmaiņām pašvaldībām. Tas viss finanšu situāciju padara pietiekami sarežģītu," sacīja Āboliņš.

Bet LTRK prezidents Rostovskis uzsvēra, ka jādomā par vietējo un ārvalstu investoru piesaisti.

"Ja mēs runājam par iepriekšējiem gadiem, tad personīgi zinu virkni investoru, kurus mēģināja aizbaidīt vai no tiem izspiest naudu. Protams, liela daļa uzņēmumu ir piemērojušies situācijai, bet kopumā tā nebija labvēlīga. Un tas ir galvenais Rīgas jaunās vadības uzdevums – piesaistīt gan Latvijas, gan ārvalstu investīcijas. Ja ienāks nauda un idejas, Rīga augs strauji un kļūs par modernu pilsētu," vērtēja LTRK prezidents.

Rostovskis secināja – ja labi ies Rīgas uzņēmējiem, darbiniekiem būs lielākas algas un būs labāka dzīve visiem.

Vēlēšanu rezultāti

Provizoriskie rezultāti, CVK dati no 156 iecirkņiem no 156

Dati: CVK. Atjaunots: 30.08. 10:11

Provizoriskais mandātu sadalījums

Neoficiālie aprēķini, balstoties uz provizoriskajiem CVK datiem no 156 iecirkņiem no 156

Dati: CVK. Atjaunots: 30.08. 10:11

18 vietas Attīstībai/Par!, "PROGRESĪVIE"
12 vietas "Saskaņa" sociāldemokrātiskā partija
10 vietas Jaunā VIENOTĪBA
7 vietas Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK", Latvijas Reģionu Apvienība
5 vietas Partija "Gods kalpot Rīgai"
4 vietas Jaunā konservatīvā partija
4 vietas "Latvijas Krievu savienība"
Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti