Ko nesīs 2020. gads? Lielākas algas un pabalsti, zemāki gāzes un elektrības tarifi

Vizīte pie ģimenes ārsta daļai dārgāka, elektrība – lētāka

• Zemāki gāzes tarifi. Zemākā dabasgāzes cena pēdējo desmit gadu laikā – šādu situāciju 2020. gada pirmajā pusē sola 2019. gada decembra sākumā publicētie "Latvijas gāzes" dabasgāzes tarifi 2020. gada pirmajiem sešiem mēnešiem. Gaidāmais gāzes tarifa samazinājums atkarībā no patēriņa svārstās no nepilniem 7% līdz vairāk nekā 10%. Tarifu samazinājumu sekmējis gan dabasgāzes cenas kritums globālajā tirgū, gan Latvijas, Igaunijas un Somijas tikko noslēgtā vienošanās par vienota gāzes tirgus izveidi.
• Zemāks elektrības sadales tarifs. AS "Sadales tīkls" no 2020. gada 1. janvāra samazinās sadales sistēmas tarifus nākamajiem pieciem gadiem - līdz 2024. gadam ieskaitot. Sadales pakalpojumu tarifi vidēji samazināsies par 5,5%. Klienti tarifu izmaiņas redzēs janvāra elektroenerģijas rēķinā, ko saņems februārī.

• Mainīsies "Latvijas pasta" tarifu sistēma – daži sūtījumi būs dārgāki, citiem cena mazināsies. Vidējais iekšzemes sūtījumu tarifu pieaugums būs 18%. Vidējais pārrobežu sūtījumu tarifu pieaugums būs 39% vēstuļu korespondencei un 6% – paku sūtījumiem. 

• No 2020. gada 15. janvāra reģionālo maršrutu autobusos biļetes cena pieaugs par 10 centiem, bet vilcienos – par 10 vai 20 centiem. Vienlaikus braucieniem vilcienos tiks palielināts atlaižu klāsts, tajā skaitā kļūs lētākas internetā iegādātās biļetes. Pasažieriem joprojām būs iespēja iegādāties abonementa biļeti, tādējādi mazāk maksājot par braucienu. 

• No 2020. gada pacientu līdzmaksājums personām no 65 gadu vecuma pie ģimenes ārsta līdzšinējo 1,42 eiro vietā būs 1 eiro, bet pilngadīgām personām līdz 65 gadu vecumam – 2 eiro. Visiem iedzīvotājiem būs samazināti līdzmaksājumi, veicot izmeklējumus un apmeklējot ārstu speciālistu. Plānotas arī citas izmaiņas, kas padarīs veselības aprūpi pieejamāku.

• No 2020. gada 1. janvāra pieaugs sadzīves atkritumu apglabāšanas pakalpojuma tarifi – to apmērs un pieaugums katram atkritumu apsaimniekotājam gan ir atšķirīgs un ir aplūkojams Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) mājaslapā. Tarifu pieaugums saistīts ar dabas resursu nodokļa likmes pieaugumu par sadzīves atkritumu apglabāšanu. Tiesa, atkritumu apglabāšanas pakalpojuma tarifs ir tikai viena daļa no sadzīves atkritumu apsaimniekošanas maksas, ko par atkritumiem maksā iedzīvotāji, skaidroja SPRK.

Mazāks bezdarbnieka pabalsts, lielāks minimālais ienākums

• Samazinās bezdarbnieku pabalsta izmaksas termiņu un apmēru. No 2020. gada bezdarbnieka statusu piešķirs un pabalstu maksās astoņus mēnešus līdzšinējo deviņu mēnešu vietā. Bezdarbniekam pabalstu pirmos divus mēnešus izmaksās pilnā apmērā, par trešo un ceturto mēnesi pabalsts būs 75% no pilnā apmēra, par piekto un sesto mēnesi izmaksās 50%, bet par septīto un astoto mēnesi tas būs 45% apmērā no piešķirtā pabalsta.

• Slimības pabalstu par smagi slima bērna kopšanu izmaksās ilgāk. Turpmāk smagu diagnožu gadījumos, kad bērnam ir nepieciešama ilgstoša ārstēšana un nepārtraukta vecāku klātbūtne, darba nespējas lapu vecākiem pēc Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) ārstu konsīlija lēmuma varēs izsniegt uz ilgāku laiku. Šādos gadījumos slimības pabalsta izmaksas ilgums būs līdzīgi kā pilngadīgas personas darbnespējas gadījumā – 26 nedēļas, ja darbnespēja ir nepārtraukta, bet ne ilgāk par trim gadiem piecu gadu periodā, ja darbnespēja atkārtojas ar pārtraukumiem. Noteikts arī, ka slimības pabalstu šādos smagas saslimšanas gadījumos izmaksās līdz bērna 18 gadu vecuma sasniegšanai, nevis 14 gadu vecumam, kā tas ir vispārējā gadījumā.  

• Sievietei, kurai ir tiesības uz vecāku pabalstu un kurai nākamais bērns dzimis, līdz iepriekšējais bērns sasniedzis trīs gadu vecumu, vecāku pabalsta apmērs nedrīkstēs būt mazāks par vecāku pabalstu, kāds piešķirts par iepriekšējo bērnu. 
• Lai sniegtu lielāku sociālo aizsardzību topošajām māmiņām, kurām darba tiesiskās attiecības pārtrauktas vēl grūtniecības laikā pirms dzemdību atvaļinājuma sākuma (piemēram, ja darba attiecības bijušas uz noteiktu laiku), pagarināts kvalifikācijas periods vecāku pabalsta saņemšanai. Proti, likumā tiesības uz vecāku pabalstu tagad paredzētas arī topošajām māmiņām, kuras darba attiecības izbeigušas (zaudējušas darba ņēmēja statusu) ne ātrāk kā 60 dienas pirms pirmsdzemdību atvaļinājuma iestāšanās.
• Pieaugs nodrošināto uzturlīdzekļu apmērs. Valsts maksāto uzturlīdzekļu apjoms līdz 7 gadu vecam bērnam būs 107,5 eiro (iepriekš 103,2 eiro) mēnesī, bet 7-21 gada veciem bērniem no 2020. gada tiks maksāti 129 eiro (iepriekš 122,5 eiro).
• Pieaugs garantētais minimālais ienākums (GMI), ko valsts apsola trūcīgām personām. GMI no 2020. gada 1. janvāra pieaugs no līdzšinējiem 53 eiro līdz 64 eiro mēnesī uz vienu personu mājsaimniecībā. 2018. gadā GMI pabalstu saņēma 20 878 personas.

Lielāka minimālā pensija, 2. līmenī uzkrātais mantojams

• Pieaugs minimālā vecuma pensija. Noteikti jauni minimālie vecuma pensijas apmēri, kas būs atkarīgi no minimālās vecuma pensijas aprēķina bāzes 80 eiro (personām ar invaliditāti no bērnības –122,69 eiro), kam atkarībā no personas apdrošināšanas stāža piemēros noteiktu koeficientu, informē Labklājības ministrijā (LM). Līdz šim vecuma pensijas minimālo apmēru noteica, par pamatu ņemot valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru, proti, 64,03 eiro, bet personām ar invaliditāti kopš bērnības – 106,72 eiro. 

Līdz ar izmaiņām:

• Personām ar apdrošināšanas stāžu no 15 līdz 20 gadiem minimālais vecuma pensijas apmērs būs 88 eiro, bet personām ar invaliditāti kopš bērnības – 134,96 eiro.
• Personām ar apdrošināšanas stāžu no 21 līdz 30 gadiem minimālās vecuma pensijas apmērs būs 104 eiro, bet personām ar invaliditāti kopš bērnības – 159,5 eiro.
• Ja apdrošināšanas stāžs ir no 31 līdz 40 gadiem, tad minimālās vecuma pensijas apmērs būs 120 eiro, bet personām ar invaliditāti kopš bērnības – 184,04 eiro.
• Savukārt, ja apdrošināšanas stāžs ir 41 gads un vairāk gadu, tad minimālās vecuma pensijas apmērs būs 136 eiro, bet personām ar invaliditāti kopš bērnības – 208,57 eiro.

Minimālās vecuma pensijas palielinājums attieksies uz 20 500 personām, un plānots, ka piešķirtā pensija šiem pensionāriem palielināsies vidēji par apmēram septiņiem eiro.

• Pensiju neapliekamo minimumu 2020.gadā palielinās no 270 līdz 300 eiro mēnesī.   
   
• Pieaugs minimālā invaliditātes pensija. Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta paaugstināšanas rezultātā personām ar invaliditāti – no 64 eiro līdz 80 eiro (personām ar invaliditāti no  bērnības – no 106,72 eiro līdz 122,69 eiro) palielināsies minimālās invaliditātes pensijas. I invaliditātes grupas gadījumā minimālā invaliditātes pensija būs 128 eiro (personai ar invaliditāti no bērnības 196,30 eiro), II invaliditātes grupas gadījumā – 112 eiro (personai ar invaliditāti no bērnības 171,77 eiro), III invaliditātes grupas gadījumā – 80 eiro (personai ar invaliditāti no bērnības 122,69 eiro), informēja LM.
• Tiesības uz valsts vecuma pensiju 2020. gadā būs personām, kuras sasniegušas 63 gadu un 9 mēnešu vecumu, ja apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 15 gadiem. Personām, kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem, būs tiesības pensionēties priekšlaicīgi, proti, divus gadus pirms vispārējā pensionēšanās vecuma sasniegšanas. 2020. gadā pensionēties priekšlaicīgi varēs personas, kuras sasniegušas 61 gadu un 9 mēnešu vecumu. LM atgādināja, ka no 2014. gada pensionēšanās vecums pakāpeniski, palielinās, t.i., ik gadu par 3 mēnešiem, līdz 2025. gadā tiks sasniegts 65 gadu vecums.

• Varēs  mantot pensiju 2. līmeņa uzkrājumus. Personai būs tiesības izvēlēties, kam novirzīt pensiju 2. līmenī uzkrāto kapitālu, gadījumā, ja viņa nomirst līdz vecuma pensijas piešķiršanai. Proti, ieskaitīt valsts pensiju speciālajā budžetā (tad kapitāls tiks ņemts vērā, aprēķinot apgādnieka zaudējuma pensiju); pievienot citas personas pensiju 2. līmenī uzkrātajam kapitālam; atstāt mantošanai Civillikumā noteiktajā kārtībā, informēja LM.

Lai izdarītu savu izvēli, jāiesniedz iesniegums Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā. Pensiju 2. līmeņa dalībnieks savu izvēli var mainīt. Ja pensiju 2. līmeņa dalībnieks nebūs izdarījis izvēli, pensijas kapitālu ieskaitīs valsts pensiju speciālajā budžetā. Mantot varēs 80% no pensiju 2. līmenī uzkrātā pensijas kapitāla, kas uzkrāts līdz 2019. gada 31. decembrim, bet 20% pensiju 2. līmenī uzkrātā pensijas kapitāla tiks ieskaitīti valsts pensiju speciālajā budžetā. Mantot nevarēs pensijas kapitālu, kas ir mazāks par 35% no valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta. Plašāk par izvēles iespējām var uzzināt  mājaslapā “Kampensiju.lv”.

Lielākas algas, nodokļi bez būtiskām izmaiņām

• No 2020. gada 1. janvāra pieaugs gada diferencētais neapliekamais minimums līdz 300 eiro mēnesī, un lemts paaugstināt līdz 500 eiro mēnesī augstāko robežu, līdz kurai piemēro maksimālo gada diferencēto neapliekamo minimumu.
• Pieaugs azartspēļu nodokļa likmes.  No 2020. gada 1. janvāra pieaugs likme par katru ruleti, kāršu un kauliņu spēli no līdzšinējiem 23 400 eiro līdz 28 080 eiro gadā. Par katru videospēles un mehāniskā automāta spēles vietu likmi cels no 4164 eiro līdz 5172 eiro.
• Pieaugs dabas resursu nodokļa likmes. 2020. gadā pieaugs dabas resursu nodokļa likmes smiltīm, oglekļa dioksīda emisijai, akmeņoglēm; likuma izmaiņas nosaka šo nodokli arī par atkritumu sadedzināšanu. Palielināta arī likme par atkritumu glabāšanu – no pašreizējiem 43 eiro līdz 50 eiro par tonnu.

• Saskaņā ar likumā “Par akcīzes nodokli” noteikto 2020. gada 1. janvārī paaugstinās akcīzes nodokļa likmi tabakas izstrādājumiem (neskaitot cigaretes).
  Valsts ieņēmumu dienesta aplēses liecina, ka iespējamā ietekme uz tabakas izstrādājumu cenām mazumtirdzniecībā (akcīze un PVN) būs:
  •Cigāri un cigarillas (10 gab. paciņā) + 0,09 eiro (ieskaitot PVN);
  •Smēķējamā tabaka (40 grami paciņā)+ 0,24 eiro (ieskaitot PVN).

• Pieaugs akcīzes nodokļa likmes degvielai. No 2020. gada  1. janvāra stāsies spēkā pirms pāris gadiem atbalstītais akcīzes pieaugums – likme svinu nesaturošajam benzīnam pieaugs no līdzšinējiem 476 eiro līdz 509 eiro par 1000 litru, dīzeļdegvielai –  no 372 eiro līdz 414 eiro par 1000 litru, naftas gāzei – no 244 eiro līdz 285 eiro par 1000 kilogramiem.

  
  Valsts ieņēmumu dienesta aplēses liecina, ka iespējamā nodokļa pieauguma ietekme uz naftas produktu cenām mazumtirdzniecībā (akcīze un PVN) būs:
  Benzīnam + 0,04 eiro (ieskaitot PVN);
  Dīzeļdegvielai + 0,05 eiro (ieskaitot PVN);
  Naftas gāzei + 0,03 eiro (ieskaitot PVN)

• No 2020. gada Latvijā minimālais biodegvielas piejaukums dīzeļdegvielai tiks palielināts no 5% uz 7% (marķējums B7), bet 95. markas benzīnam no 5% uz 10% (marķējums E10). Ekonomikas ministrija aicināja transportlīdzekļu īpašniekus pārbaudīt, vai to automašīnas ir paredzētas E10 degvielas izmantošanai.

• Pedagogu zemākā mēneša darba algas likme no 1. janvāra pieaugs līdz 750 eiro līdzšinējo 710 eiro vietā. Saskaņā ar grafiku no 1. septembra likme būtu jāceļ atkal – līdz 790 eiro. Tam vajadzētu vēl 9,2 miljonus eiro, kas 2020. gada valsts budžetā nav paredzēti.
• Mediķu darba samaksa pieaugs par 10%, rezidentiem – par 20%. Veselības nozares darbinieku zemākā darba samaksa pieaugs par 10%, savukārt rezidentiem darba samaksas pieaugums būs 20% apmērā. Kopumā ārstniecības personu darba samaksas pieaugumam 2020. gadā ir atvēlēti 60,1 miljons eiro. Mediķiem paredzēts algu kāpums jau ceturto gadu pēc kārtas, tiesa, nākamgad tas visiem nozarē strādājošajiem nebūs tik liels, kā solīts iepriekš.
• Arī kultūras nozarē strādājošajiem 2020. gadā gaidāms atalgojuma pieaugums. Vidējais atalgojums jomā paaugstināsies no līdzšinējiem 780 eiro līdz 910 eiro jeb par aptuveni 16%. 
• Tāpat atalgojums pieaugs iekšlietu sistēmas amatpersonām, arī tieslietu sistēmas darbiniekiem.

Jaunās vadītāja apliecības un obligāti detektori

• Sāks starptautiskā parauga vadītāja apliecību izsniegšanu. Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) no 2020. gada 2. janvāra sāks starptautisko vadītāju apliecību izsniegšanu. Tā būs derīga tikai kopā ar nacionālo vadītāja apliecību. Apliecība būs derīga visās valstīs, kuras ir pievienojušās 1968. gada Vīnes konvencijai. Konvencijai ir pievienojušās praktiski visas Eiropas valstis, kā arī daudzas citas pasaules valstis. Praksē apliecība tiek atzītas arī daļā citu valstu, kas nav pievienojušās šai konvencijai (piemēram, ASV un Kanādā). Informācija par šīs konvencijas dalībvalstīm pieejama ANO mājaslapā.
   
• Dūmu detektori – obligāti. Spēkā stāsies noteikumi, ka visos mājokļos jābūt uzstādītiem dūmu detektoriem. Detektori plaši pieejami gan specializētajos ugunsdrošības veikalos, gan arī saimniecības preču veikalos, to cena ir  no aptuveni 5 līdz 60 eiro. Dārgākie modeļi, piemēram, var nodot brīdinošu signālu uz dzīvokļa iemītnieka mobilo telefonu. Detektoriem ir dažādas baterijas, dažiem tās jāmaina regulāri, dažiem retāk, ir tādi, kuri darbojas desmit gadus, bet pēc tam jāmaina kopā ar visu detektoru. Skaņas signāls dūmu detektoriem vienāds, un skaļums ir 85 decibeli. Dūmu detektors regulāri ir jātīra, jāpārbauda, vai nav beigusies baterija, uz brīdi ieslēdzot testa režīmu.