Kļūst zināmi pirmie infrastruktūras projekti Eiropas Savienības iniciatīvā attīstības valstīm

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Eiropas Savienībai (ES) ir jāizmanto 2023. gads, lai tās iniciatīva "Globālā vārteja" jeb "Global Gateway" sasniegtu redzamus un taustāmus rezultātus. Šī ambiciozā projekta mērķis ir izrādīt konkurenci dažādām Ķīnas iniciatīvām dažādos pasaules reģionos, un šajās nedēļās ir kļuvis zināms aptuvenais saraksts ar pirmajiem 70 potenciālajiem infrastruktūras projektiem. Lai arī ES valda pārliecība, ka "Globālā vārteja" ir ļoti ambicioza iniciatīva, tai netrūkst arī kritiķu. 

Kļūst zināmi pirmie projekti Eiropas Savienības iniciatīvā attīstības valstīm
00:00 / 05:07
Lejuplādēt

Eiropas programmas "Globālā vārteja" projektu mērķis ir sniegt attīstības valstīm alternatīvas dāsnajiem Ķīnas iniciatīvas "Viena josta, viens ceļš" projektiem. To mērķis savukārt ir paplašināt Ķīnas ietekmi nozīmīgo tirdzniecības ceļu tuvumā, attīstot ostas, enerģētikas shēmas un telekomunikāciju tīklus. Kopš 2005. gada Ķīna ārvalstīs vairāk nekā 4000 projektu ir ieguldījusi gandrīz 2,3 triljonus ASV dolāru. Savukārt ES plāno līdz 2027. gadam dažādiem infrastruktūras projektiem, piesaistīt aptuveni 300 miljardus eiro. Mēģinot mazināt Ķīnas ambīcijas, ar līdzīgu summu ir gatavas piedalīties arī Amerikas Savienotās Valstis (ASV).

Par "Globālo vārteju"

Eiropas Savienības stratēģijas “Global gateway” jeb “Globālā vārteja” mērķis ir veicināt viedas, tīras un drošas digitālās, enerģētikas un transporta saites, kā arī veselības, izglītības un pētniecības sistēmas stiprināšana visā pasaulē.

Kā norādījusi Eiropas Komisija, “Globālās vārtejas” stratēģija nozīmē lielākas investīcijas demokrātisku vērtību un augstu standartu, labas pārvaldības un pārredzamības, vienlīdzīgu partnerību, “zaļu” un tīru, drošu infrastruktūru veicināšanai un privāto investīciju sekmēšanai. Lai īstenotu un izstrādātu projektus, paredzams, ka Eiropas Savienības iestādes, dalībvalstis un Eiropas finanšu iestādes strādās kopā ar Eiropas uzņēmumiem, kā arī valdībām, pilsonisko sabiedrību un privāto sektoru partnervalstīs.

Paredzēts, ka bloks līdz 2027. gadam mobilizēs 300 miljardus eiro publiskās un privātās investīcijās, piedāvājot alternatīvu Ķīnas iniciatīvai “Viena josta, viens ceļš”. Lai gan stratēģijā nav skaidri pieminēta Ķīna, priekšlikums piedāvā alternatīvu Pekinas aizjūru attīstības plānam.

Taču līdz šim ES virzienā vairāk vērsts diezgan daudz kritikas, jo "Globālās vārtejas" programma vairāk izpaužas tikai vārdos, nevis darbos. Viens no galvenajiem iemesliem – atšķirībā no Ķīnas, kas ārvalstu projektiem var piesaistīt valsts kompānijas, Eiropai ir daudz grūtāk pārliecināt privātos uzņēmējus līdzdarboties šādos apjomīgos projektos.

Kā pagājušajā mēnesī norādīja Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena, ES ir jāpastiprina savas darbības un jāsniedz taustāmi rezultāti. 

Līdzīgu viedokli ir paudusi arī ES transporta komisāre Adina Joana Veleana: "Ar "Globālās vārtejas" un tās Eiropas komandas iniciatīvām mūsu mērķis ir pretoties pasaules visaktuālākajiem izaicinājumiem: infrastruktūras plaisai, digitālajai plaisai, klimata pārmaiņām, pandēmijas seku pārvarēšanai, pieaugošajai nevienlīdzībai, nepieciešamībai gatavoties nākotnes veselības krīzēm. Tas ir mūsu galvenais līdzeklis, lai palīdzētu mūsu partnervalstīm sasniegt ilgtspējīgas attīstības mērķus. Kopš "Globālās vārtejas" izsludināšanas ir pagājis nedaudz vairāk par gadu. Mēs esam izmantojuši šo laiku, lai liktu pamatus stratēģijai, identificētu galvenās darbības un radītu pārvaldības struktūras. Tagad mums ir jāizmanto 2023. gads, lai sasniegtu reālu progresu."

Pirms dažām dienām Eiropas Parlamentā notikušajās debatēs Eiropas Tautas partiju grupas vārdā Tomass Tobe uzsvēra, ka ''Globālās vārtejas'' veiksmes stāsts būs atkarīgs no vairākiem faktoriem: "Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm ir jābūt reālām iespējām ietekmēt solīto finansējumu. Mūsu partnervalstīm ir nepieciešamas investīcijas attīstības mērķiem, bet arī Eiropas Savienībai tās ir vajadzīgas, lai šajā konkurējošajā pasaulē labāk pozicionētu sevi ģeopolitiski. Otrkārt, mums ir jāpārliecinās, ka šie projekti atstās pēc iespējas augstāku attīstības efektu uz mūsu partnervalstīm; mūsu projektiem ir jākoncentrējas uz abpusēji izdevīgām sfērām, un lai šīm valstīm būtu reālas īpašumtiesības. Tas ļaus mums kļūt par uzticamu alternatīvu tādām valstīm kā Ķīna. Un, visbeidzot, mums ir jāspēj veiksmīgi izskaidrot savām partnervalstīm un potenciālajiem investoriem patiesā šīs iniciatīvas pievienotā vērtība."

Starp pirmajiem ES projektiem redzams digitālais kabelis zem Melnās jūras, zemūdens optiskās šķiedras kabelis, kas savienots Vidusjūras un Ziemeļāfrikas valstis, kā arī hidroelektrostacija un aizsprosts Kamerūnā.

Taču ES iniciatīvas virzienā joprojām turpina plūst kritikas vilnis. Tā, piemēram, grupas "Renew Europe" pārstāvis Eiropas Parlamentā Barijs Endrjūzs norādījis, ka, cenšoties būt konkurētspējīgai un ģeopolitiski ietekmīgai, Eiropa ir aizmirsusi par tik nozīmīgu aspektu kā nabadzības izskaušana, kas "Globālās vārtejas" projektā nav uzsvērta nekur. Turklāt nav arī padomāts par to, kā tiks uzraudzīta dažādo projektu ieviešana dzīvē.

Endrjūzs norādīja: "Neviens īsti nav pārliecināts par to, kāds ir īstais ''Globālās vārtejas'' mērķis. Vai tas ir mēģinājums konkurēt ar [Ķīnas] "jostas un ceļa" iniciatīvu? Vai tā ir attīstības sadarbības iniciatīva, kā daudzi uzskata? Vai arī tā ir investīciju stratēģija Eiropas uzņēmējiem. Iespējams, ka tā nav neviena no šīm lietām, iespējams – ir tās visas. Izņemot apņemšanos mobilizēt 300 miljardus eiro, nav nekādu skaidru mērķu, nekādu radītāju. ''Globālajai vārtejai'' vienkārši nav skaidras jēgas."

Lai arī Eiropas amatpersonas norādījušas, ka "Globālās vārtejas" projektiem nav politiska zemteksta, izdevums "Politico" uzsvēris, ka daži no projektiem tomēr var izrādīties ģeopolitiski jūtīgi. Piemēram, daži no projektiem iecerēti tiešā Ķīnas tuvumā. Viens no šādiem projektiem ir enerģijas pārejas partnerība ar Indonēziju vai digitālās savienojamības projekts ar Filipīnām. Turklāt izdevums norādījis, ka to pašu var teikt arī par Krieviju un tās kaimiņu reģioniem, jo ES ir iecerējusi dažādus projektus arī Kazahstānā, Tadžikistānā un Mongolijā.

Sagaidāms, ka diskusijas par prioritāro projektu sarakstu turpināsies arī šajā nedēļā, bet gala versiju paredzēts izveidot februāra sākumā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti