Kā Latvijas Televīzijas raidījumā „Viens pret vienu" atzina Ķirsons, viņš paklausījis kolēģus un juristus un nav pārdomājis, ka „katram bija sava interese". Padomdevējus gan viņš neatklāja. „Kādreiz neklausiet juristus līdz galam," viņš piebilda.
„Es sapratu, ka esmu pielaidis kļūdu, ka nevajadzēja man iet nekādā aizsardzībā un iet uz banku runāt... Es gāju nepareizu ceļu," sacīja Ķirsons. „Es tagad saprotu – ja tu esi aizņēmies naudu, tev ir jāatdod tam, no kā tu esi aizņēmies. Es biju aizņēmies no bankas."
Ieteikumu vienoties ar kreditoru – „DnB Nord Banku" – uzņēmējam ieteicis jurists Artis Zelmenis. „Es aizgāju uz banku un atvainojos par to, ko esmu izdarījis, par to, ka es aizgāju aizsardzībā. Nevajadzēja iet. Es aizgāju lieku ceļu," sūrojās uzņēmējs.
To, ka lēmums prasīt tiesisko aizsardzību nav bijis pareizs, Ķirsons sapratis, iztērējot „diezgan lielu naudu" juristiem.
Jau vēstīts, ka 2010.gadā tiesa uzņēmēja Gunāra Ķirsona ēdināšanas firmai „Lido" noteica ārpustiesas tiesisko aizsardzību.
Savukārt pērn "Lido" strādāja ar 18,98 miljonu latu apgrozījumu, kas ir 5% palielinājums salīdzinājumā ar 18 miljonu latu apgrozījumu gadu iepriekš. "Lido" peļņa samazinājusies vairāk nekā trīsarpus reizes līdz 241 983 latiem pērn, liecina aģentūras LETA arhīvs.
