Eiropa šodien

Britu vides revīzijas komiteja vēlas aizliegt mikroplastmasas izmantošanu kosmētikā

Eiropa šodien

ES palīdzība Āfrikai, lai ierobežotu migrāciju uz Eiropu, sāk dot rezultātus

Kirgizstānas vicepremjers par EES: Tā ir tikai ekonomika

Kirgizstāna – Eirāzijas Savienības dalībvalsts, kas vēlas sadarbību arī ar Eiropu

Ir pagājis gads kopš šīs Centrālāzijas valsts Kirgizstāna pievienošanās Eirāzijas Ekonomiskajai savienībai, kuras sastāvā tagad ir piecas bijušās Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (PSRS) republikas. Tomēr kirgīzi vēlas paturēt arī sadarbības iespējas ar Eiropas Savienību (ES), tostarp saņemot no tās attīstības sadarbības līdzekļus.

Putina izlolotā savienība

Eirāzijas Ekonomiskā savienība ir viens no Krievijas prezidenta Vladimira Putina izlolotajiem projektiem. Par tās tapšanu tika runāts vairāku gadu garumā un formāli tā beidzot tika nodibināta 2014. gada maijā.

Lielā mērā Eirāzijas Ekonomiskā savienība tika izveidota, lai radītu pretsparu ES. Sākotnēji tās sastāvā bija Krievija, Kazahstāna un Baltkrievija. Vēlāk pievienojās arī Armēnija un Kirgizstāna. Kopumā šīs valstis veido vienoto 183 miljonu iedzīvotāju tirgu.

Pēc Kirgizstānas vicepremjera Oļega Pankratova teiktā, tas arī bija galvenais iemesls, kādēļ viņa valsts ir pievienojusies šai savienībai.

"Mūsu iestāšanās Eirāzijas Savienībā bija pamatota tikai un vienīgi ar ekonomiskiem apsvērumiem.

Ne par kādiem mēģinājumiem atjaunot kaut ko līdzīgu Padomju Savienībai te nevar būt ne runas" sacīja Pankratovs.

Bija jārod jauns sadarbības modelis

Kirgizstāna bija viena no pirmajām Centrālāzijas valstīm, kas iestājās Pasaules Tirdzniecības organizācijā. Zemo muitas tarifu dēļ valstī sāka ieplūst liels Ķīnā ražoto preču skaits, ko kirgīzu uzņēmēji varēja ar labu uzcenojumu pārdot Krievijā. Ar to savukārt Kirgizstāna atradās muitas savienībā.

Šajos gados no PSRS laikiem saglabājusies rūpniecība bija panīkusi. Un, kad likuma robs tika aizlāpīts un Ķīnas preces uz Krieviju vairs nevarēja reeksportēt bez nodevām,

Kirgizstānai bija jāatrod jauns ekonomiskās attīstības un sadarbības modelis. Tas arī pamudināja Biškeku izšķirties par dalību Eirāzijas Savienībā.

Vai kirgīzi iegūs visu, ko sagaida?

ES īpašais sūtnis Centrālāzijā Pēters Burians atzīmē, ka Kirgizstānā joprojām valda liels optimisms un ir daudz cerību par dalību Eirāzijas Ekonomiskajā savienībā.

"Mēs nespiežam Kirgizstānai izvēlēties starp mums un Eirāzijas Ekonomisko savienību. Kirgizstāna ir izdarījusi savu izvēli un mēs to pilnībā respektējam, protams, ja vien dalība šajā savienībā nebūs pretrunā ar valsts starptautiskām saistībām un noteikumiem, ko nosaka tādi spēlētāji kā Pasaules Tirdzniecības organizācija.

Tādēļ man bija interesanti dzirdēt par Kirgizstānas pieredzi pirmā dalības gada laikā, un laiks rādīs, vai šī valsts iegūs no Eirāzijas Savienības visu, ko tā sagaida," teica Burians.

Grib paturēt saiknes ar Eiropu

Pirms dažiem gadiem Armēnija bija starp tām postpadomju valstīm, kas atteicās no ciešākas sadarbības ar ES un tā vietā iestājās Krievijas izveidotajā blokā. Kirgizstāna grib mēģināt paturēt saiknes arī ar Eiropu, tostarp saņemot no tās attīstības sadarbības līdzekļus.

Apmeklējot Briseli, vicepremjers Pankratovs uzsvēra  –

viņi ir vienīgā parlamentārā republika Centrālāzijas reģionā. Tādēļ Kirgizstāna pēc sava demokrātiskā gara esot vistuvāk Eiropai.

"Saprotot, cik nozīmīgi ir uzlabot attiecības starp Eiropas Savienību un Eirāzijas Ekonomisko savienību, mēs esam gatavi kļūt par vienojošo elementu sadarbības procesā starp šiem diviem nopietniem un nozīmīgiem pasaules spēlētājiem."

PSRS laikā Kirgizstāna bija viena no nabadzīgākajām republikām, un arī šobrīd tā ir otra nabadzīgākā valsts Vidusāzijas reģionā. Aptuveni 37% tās iedzīvotāju dzīvo zem nabadzības sliekšņa.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti