Kipras nerezidentu nauda Latvijā ieplūst maz

Apkopojot pirmā ceturkšņa datus, finanšu institūcijas secinājušas, ka Latvijā pastiprināti neieplūst Kipras nerezidentu nauda. Šā gada pirmajos trīs mēnešos Latvijā no ārvalstīm ieplūduši 400 miljoni eiro. Eksperti arī skaidro - tam, ka Latvijas "Biznesa Banku" iegādājies finansists no Krievijas, nav nekāda sakara ar Kipras finanšu krīzi.

Jau vēstīts, ka līdz ar Kipras finanšu krīzi martā un aprīlī, Latvijā februārī, bet, jo sevišķi, martā pieauga nerezidentu noguldījumu skaits. Martā nerezidentu noguldījumi Latvijā pieauguši par 162 miljoniem latu, kas vairākas reizes pārsniedz šo noguldījumu pieaugumu februārī un gandrīz divas reizes - janvāra rādītāju. Nav zināms, cik daudz no ieplūdušajiem nerezidentu miljoniem nākuši no Kipras, jo Finanšu un kapitāla tirgus komisijā neatšifrē valstis, no kurām un cik lielos apmēros Latvijā ienāk nerezidentu nauda.

LTV aptaujātie eksperti norāda, ka par Kipras nerezidentu sacenšaa arī citas valstis un pilsētas. Turklāt Latvija nav vispievilcīgākā valsts pasaulē nerezidentu noguldījumiem, jo pastāv augstas prasības pret potenciālajiem noguldītājiem. Arī nesenajam darījumam, kurā jauna īpašnieka rokās nonāca Latvijas Biznesa banka, nav sakara ar Kipras nerezidentu noguldījumiem. Darījums bija aizsācies vēl pirms Kipras krīzes sākuma.

*

Lai gan Latvija pārliecinoši virzās uz pievienošanas eirozonai, par pieaugošo nerezidentu noguldījumu apjomu brīdinājumu ir izteicis arī Eiropas Parlamenta deputāts Burkhalds Balcs, kurš ir Parlamenta ziņotājs gaidāmajam Eiropas Komisijas priekšlikumam par eiro ieviešanu Latvijā.

“Lai gan valdība turpina pati sev sist uz pleca par to, cik veiksmīgi mēs soļojam pretī eirozonai, un ka nav jautājumu, par kuriem mums būtu jāuztraucas, citas iesaistītas puses izrāda daudz piesardzīgāku nostāju,” atzīst Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle. “Tagad arī galvenā persona Eiropas Parlamentā, caur kura rokām ies ziņojums par Latvijas pievienošanos eirozonai, ir izteikusi brīdinājumus par riskiem banku sektorā, kas saistīti ar pieaugošo nerezidentu noguldījumu apjomu.”

Roberts Zīle, kurš Eiropas Parlamentā ir ēnu ziņotājs gaidāmajam Komisijas priekšlikumam par eiro ieviešanu Latvijā, norāda, ka nerezidentu noguldījumu jautājums ir bijis aktuāls daudzām pusēm arī iepriekš, tomēr tagad tas tiek piesaukts tieši saistībā ar Latvijas gatavību pievienoties eirozonai.

“Valdībai, Latvijas Bankai un FKTK nevajag sēdēt rokas klēpī salikušiem, sakot ka viss tiek kontrolēts,” uzsver Zīle, atgādinot, ka par nerezidentu noguldījumu risku viņš ir vairākkārt publiski brīdinājis jau kopš pagājušā gada nogales, proti, pirms šis jautājums kļuva patiesi aktuāls starptautiski. “Tas, ka tagad par nerezidentu noguldījumiem bažas pauž tik daudzi, ir tiešs rezultāts tam, ka līdz šim no Latvijas puses ir nākuši signāli, ka satraukumam nav pamata.”

Zīle arī norāda, ka nerezidentu noguldījumi bankās šā gada pirmajos trīs mēnešos vien ir pieauguši par teju 285 miljoniem latu: “Mēs varam tikai spekulēt, kādas naudas summas ieplūstu Latvijā, ja Kiprā nebūtu tikusi ieviesta kapitāla kontrole.”

Tajā pašā laikā viņš uzskata, ka vēl nav par vēlu dot skaidru un pārliecinošu signālu, ka Latvija nopietni izturas pret pieaugošajiem nerezidentu noguldījumiem un spers konkrētus soļus, lai šo problēmu risinātu. “Latvijas pusei joprojām ir iespēja situāciju labot, skaidri pasakot, ka pieaugošie nerezidentu noguldījumi valstī tiešām ir problēma un reizē arī pieņemt lēmumus, kas šo problēmu reāli risina,” atzīst Zīle.

Tāpat Zīle arī pauž cerību, ka banku sektora darbība Latvijā tiks uzlabota pateicoties Eiropas Savienības virzībai uz banku savienību. Pirmais solis būs eirozonas un brīvprātīgo ES dalībvalstu lielo un atsevišķu mazo banku centralizēta uzraudzība Eiropas Centrālās bankas paspārnē jeb t.s. vienotā banku uzraudzības mehānisma iedibināšana sākot ar nākamo gadu.

“Vienotais uzraudzības mehānisms paver durvis labākai banku uzraudzībai arī Latvijā, jo Eiropas līmenī tiks objektīvāk izanalizēts, vai attiecīgās valsts banku sektora modelis nav kaitējošs valstij un Eiropai kopumā,” tā Zīle.

Uz Eiropas Komisijas priekšlikumu Padomei par Latvijas pievienošanos eirozonai attiecas t.s. apspriežu procedūra, kas nozīmē, ka Parlamentam jāsniedz atzinums par likumdošanas priekšlikumu pirms to pieņem Padome. Parlaments likumdošanas priekšlikumu var apstiprināt, noraidīt vai ierosināt tajā grozījumus. Padomei nav juridisku saistību ņemt vērā Parlamenta atzinumu, bet tā nedrīkst pieņemt lēmumu pirms Parlamenta atzinuma saņemšanas. Atzinuma autors būs Burkhards Balcs.

Jūnija sākumā no Eiropas Komisijas ir gaidāms priekšlikums Padomes lēmumam, kurā tiks norādīts, vai Latvija ir izpildījusi visus nepieciešamos nosacījumus eiro ieviešanai valstī un ir gatava pievienoties eirozonai. Balstoties uz Komisijas priekšlikumu gala lēmumu par Latvijas uzņemšanu eirozonā ir plānots pieņemt ES Padomē šā gada jūlijā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt