Ķīna izrāda interesi Latvijas ostās izveidot loģistikas centrus
Piektdien Ķīnas premjers tikās ar Ministru prezidentu Māri Kučinski (ZZS).
Pēc amatpersonu sarunām Ķīnas un Latvijas valdību amatpersonas parakstīja sešus savstarpējās sadarbības līgumus.
Lai gan sniegputenis aizkavēja Latvijas un Ķīnas premjeru tikšanos, kā atzina Kecjans, pirmais baltais sniegs, saskaņā ar Ķīnas ticējumu, esot panākumu vēstnesis.
"Mēs pārrunājām konkrētus ar ekonomiku saistītus projektus. Ir vairāki projekti, kur mēs redzam ar Ķīnu lielas perspektīvas. Ķīnai ir vajadzīga pieeja pie Skandināvijas un citām Eiropas valstīm, un šis ir tas brīdis, kad mūsu ģeogrāfiskā atrašanās vieta var spēlēt lielu lomu," pauda Latvijas premjers.
Pats Kecjans pēc tikšanās žurnālistiem komentārus nesniedza. Tomēr tas nekavēja sešu divpusējo sadarbības memorandu parakstīšanu pirms sestdienas gaidāmās pasākumu galvenās daļas. Tajos īpaša loma valstu ekonomiskajā sadarbībā, tostarp tūrismā un transporta nozarē.
Pēc sarunas ar Kučinski Kecjans tikās arī ar Saeimas priekšsēdētāju Ināru Mūrnieci (Nacionālā apvienība) un Valsts prezidentu Raimondu Vējoni. Sarunu laikā Ķīnas premjers uzsvēra nepieciešamību sekmēt abu valstu ekonomisko sadarbību. Īpaša interese izrādīta par iespējām Latvijas ostās veidot Ķīnas loģistikas centrus, kā arī par dzelzceļa projektu “Rail Baltica”, kurā Ķīna gribētu piedalīties būvniecības procesā. Uzsvērta arī nepieciešamība veidot aktīvāku sadarbību tūrisma nozarē.
Sadarbībā ar ES valstīm gan šķēršļi, gan priekšrocības
Rīgā notiekošā Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu un Ķīnas sadarbības formāta (16+1) pasākumos Latvija ir saņēmusi jau vairākus citus pozitīvus signālus par tālāko ekonomisko attiecību nostiprināšanu ar Ķīnu.
Tomēr vienlaikus politikas un ekonomikas eksperti tikšanās laikā notikušajā biznesa forumā pievērš uzmanību arī vairākiem sadarbības attīstībai traucējošiem apstākļiem. Ķīnu un Latviju vieno savstarpējais izdevīgums un abpusējs ieguvums, tāpēc Ķīna vēlas importēt vēl vairāk Latvijas augstākās kvalitātes lauksaimniecības preču, lai ķīniešu patērētājiem piedāvātu izvēles daudzveidību – šādu vēstījumu Latvijai, uzsākot savu vizīti, ir nodevis Ķīnas premjers Li Kecjans.
Vienlaikus gan ekspertu teiktais liecina, ka ceļš uz straujākas sadarbības attīstīšanu ar Ķīnu var neizrādīties tik vienkāršs, kā varētu šķist pirmajā mirklī.
Līdzīgi kā Latvijas uzņēmējiem, kuri vēlas sākt darbību Ķīnas tirgū, arī Ķīnas uzņēmējiem ES valstu birokrātisko procedūru un arī standartu slogs šķiet visai būtisks.
„ES ir radījusi relatīvi ievērojami augstākus standartus vides aizsardzībai, darba tiesību jomā, produktu kvalitātei un kapitāla izcelsmei. Tas lielā mērā izslēdz uzņēmumiem iespēju pārkāpt normas un rada skaidrus nosacījumus Ķīnas investīcijām, gan arī zināmā mērā barjeras,” komentē Šanhajas Starptautisko pētījumu institūta Eiropas izpētes centra vadītāja vietniece Longa Jinga. „Tāpēc no otras puses – ir saprotams uztraukums par to, ka tās Eiropas valstis Balkānos, kuras nav iestājušās ES, rada vērā ņemamu konkurenci ES valstīm. Un vienlaikus jārēķinās, tuvojoties ciešākām attiecībām ar Ķīnu, tās arī attālina savu iespējamo pievienošanos ES,” stāsta Jinga.
Pētnieks: ES un Ķīnas sadarbībā vairāk ņemtas vērā Ķīnas intereses
Diskusijas ekspertu vidū apstiprina arī to, ka arī Eiropas valstu vidū nav vienprātības par to, kādi principi būtu jāīsteno, nostiprinot attiecības ar Ķīnu.
Būtiskā daļā Eiropas valstu bieži izskan viedoklis, ka Eiropai ir jāsamazina barjeras Ķīnas investīcijām un sadarbībai, bet, piemēram, Igaunijas Ārpolitikas institūta pētnieks Āps Neljass ir pārliecināts, ka līdzšinējā sadarbība galvenokārt ir atspoguļojusi tieši Ķīnas intereses.
„Līdz šim lielākā daļa no tiem projektiem, kas ir tikuši īstenoti, ir atspoguļojuši Ķīnas prioritātes. Savukārt tādas Centrāleiropas valstis kā Igaunija labprāt redzētu vairāk jaunu investīciju, kuras nodrošina jaunas darba vietas, veicina eksportu un arī palielina tiešāku sadarbību starp partneriem. Papildus tam – mums šķiet, ka šai sadarbībai starp Centrāleiropas valstīm un Ķīnu ir jānotiek, Ķīnai ievērojot ES vispārējos standartus un noteikumus,” saka Neljass.
Piektdien notiekošā samita laikā noslēgta jau pirmā sadarbības vienošanās starp Ķīnas un Latvijas uzņēmumiem - attīstības finanšu institūcija "Altum" ir parakstījusi sadarbības nodomu protokolu ar Ķīnas Industriālo un komercbanku par uzņēmējdarbības projektu finansēšanas fonda izveidi.
Jau sestdien Rīgā ieradīsies pirmais testa kravas vilciens no Ķīnas ekonomiski straujāk augošās pilsētas JĪ-Vū, kas jau uzrādījis labus rezultātus gan kravu piegādes, gan muitas procedūru veikšanā. JīVū vicemērs Sjongs Tao ir pārliecināts, par veiksmīgu tālāko sadarbību.
“Mums jau divus gadus ir izveidota kravas vilciena līnija ar Madridi. Mēs esam visai sekmīgi šajā sadarbībā. Tāpēc es esmu pārliecināts, ka mēs būsim tikpat veiksmīgi arī sadarbībā ar Latviju,” pauda Sjongs Tao.
16+1 samits Rīgā notiek piektdien un sestdien. Tā laikā ar Ķīnas premjeru, pazīstamu uzņēmumu pārstāvjiem un citiem šīs valsts pārstāvjiem tiekas Austrumeiropas un Centrāleiropas valstu līderi un uzņēmēji.
