Kinoteātru apmeklētības rādītāji nav ne tuvu laikam pirms pandēmijas

Lai gan kinoteātri kopš vasaras vidus ir atvēruši durvis kinomīļiem, apmeklētības rādītāji nav ne tuvu tiem, kas bija pirms pandēmijas. Arī aizvien kāpjošie Covid-19 saslimstības rādītāji kinoteātru vadītājus dara bažīgus. Tomēr kopējā tendence ir pozitīva: pandēmija kino skatīšanos nav pārvērtusies tikai par mājas izklaidi. Cilvēki vēlas kino skatīties ērtā krēslā, augstā skaņas un attēla kvalitātē.

Kinoteātru apmeklētības rādītāji nav ne tuvu pirms pandēmiskas laikamLinda Zalāne

„Mēs gatavojamies pirmizrādei filmai „Kur vedīs ceļš”, kas ir Matīsa Kažas pirmais vesterns. Šovakar pirmizrāde. Pilna zāle. Un ar rītdienu jau būs pieejama uz ekrāniem,” sacīja kinoteātra "Splendid Palace" vadītāja Ieva Sīpola.

Viņa nenoliedza, ka aizvien kāpjošie Covid-19 saslimstības rādītāji dara bažīgu. Plānu ir daudz. Drīzumā gaidāms Rīgas Starptautiskais kino festivāls. Arī par apmeklētāju trūkumu kinoteātris nesūdzas. Tomēr pandēmijas radīto finansiālo griezienu varēšot aplēst pēc laika. Kinoteātris durvis apmeklētājiem vēra vasarā, tiklīdz tas bija atļauts. Strādā tikai ''zaļajā režīmā'', proti, uz seansiem gaida cilvēkus, kuriem ir sadarbīgspējīgs Covid-19 sertifikāts.

„Mums, protams, par to bija bažas. Mēs nezinājām, kā būs, jo šobrīd ir grūti kaut ko plānot. Bet, tiklīdz laika apstākļi pasliktinās, zālēs cilvēku skaits palielinās. Mēs esam tāds notikumu kinoteātris, un mums apmeklētība lēkā – tad ir daudz, tad ir mazāk. Tas ir cieši saistīts ar notikumiem. Šobrīd mums ir bijušas trīs vai četras pirmizrādes, un zāles ir bijušās izpārdotas pilnas. Tas ir rādītājs, ka cilvēkiem ir vajadzīgs kino, vajadzīga klātbūtne, vajadzīga pulcēšanās.

Ikdienas repertuārā, kad ir ikdienas kino, kad tas nav kā notikums, tad tie ir 50–60% no pirmspandēmijas vidējā apmeklējuma. 

Bet tendence ir gana pozitīva,” pastāstīja Sīpola.

"Splendid Palace" vadītāja arī pauda prieku, ka līdz ar pandēmiju kino skatīšanās nav pārvērtusies tikai par mājas izklaidi.

Un tomēr konkurence par skatītāju ir saspringta. Rīgā ir gana daudz kinoteātru, un šajā nišā atvēzējies ir Igaunijas lielākais kinoteātru tīkls "Apollo Kino", kas šī mēneša sākumā atklāja jaunu kinoteātri "Apollo Kino Plaza". Igaunijas koncernam pieder arī kinoteātris “Akropolē”, un vasarā tas iegādājās arī “Forum Cinemas”.

„Sekojam līdzi, kas notiek visos citos kinoteātros ne tikai galvaspilsētā, bet arī citviet Latvijā. Kāda ir viņu cenu politika. Par igauņu darbību Latvijas kino jomā šobrīd ir pāragri spriest, vai tas atņems mūsu auditoriju, jo viņi ir tikko, tikko atvēzējušies un atvēruši jauno kinoteātri. Būs jāseko līdzi, kā viņi iekaros savu vietu. Noteikti cenu politika varētu būt viens no instrumentiem, kas tiek izmantots, lai piesaistītu apmeklētāju,” pauda Sīpola.

Tomēr viņa ir pārliecināta, ka "Splendid Palace" trumpis ir repertuārs, kurā lielu daļu aizņem nacionālais kino un “Art house” un Eiropas filmas.

Siguldas kinoteātris „Lora” durvis no jauna vēra vien pagājušā nedēļā. “Loras” vadītāja Linda Lele pastāstīja, ka pirms pandēmijas ''Lora'' strādāja četras dienas nedēļā, bet tagad tikai divas.

“Pirms diviem gadiem mēs aizvērāmies ar “Bondu”, kuru nesagaidījām. Šo filmu solīja novembrī un neiedeva mums, un mēs uz ilgu laiku aizvērāmies ciet. Tagad gan ar lielu filmu mēģinām vismaz kaut kā mudināt cilvēkus atnākt un teikt, ka kino ir atpakaļ un ir atgriezies. Pieprasījums Siguldā rudens lapu laikā, kad ārā spīd saule… Tas laikam izsaka visu. Bet pirmajai dienai bija labi,” pastāstīja Lele.

Tomēr nākotnē viņa cer, ka cilvēki uz kinoteātri nāks vairāk un „Lora” darbības dienas pakāpeniski varēs palielināt.

„Ja pasaulē interesi par kino apmeklējumiem ir pamatīgi uzkurinājusi jaunā filma par Džeimsu Bondu „Nav laika mirt”, piemēram, Lielbritānijā šī filma jau ir palīdzējusi sasniegt pirmās nedēļas nogales rekordus, tad Latvijā atdzīvošanās un došanās uz kino ir saistīta ar diviem nosaukumiem: ārzemju filmu par Džeimsu Bondu un pašmāju filmu „Emīlija. Latvijas preses karaliene”,” pastāstīja Nacionālā kino centra direktore, kinokritiķe Dita Rietuma. Labi apmeklējuma radītāji ir arī filmai “Tizlenes” un citām pašmāju filmām.

„Bet, protams, ja mēs runājam par laiku pirms diviem, trīs gadiem, tad [tagad] šie skatītāju skaitļi ir par kārtu mazāki.

Kinoteātri vēlas, lai biļetēm tiek samazināts PVN. Ir dažādi mehānismi, kas varētu palīdzēt pabalstīt kinoteātrus, jo šis bizness patiešām ir pamatīgā krīzē. Visā Eiropā šie apmeklējuma rādītāji kritās par apmēram 70%,” norādīja Rietuma.

Viņa arī uzsvēra, ka nozare ir dramatiskā situācijā gan Latvijā, gan Eiropā. Un, ja kinoteātri nedarbojas, tad filmu producenti negūst lielu daļu no ieņēmumiem. Latvijas kino nozarei tā ir liela problēma. Dita Rietuma aicināja atbalstīt pašmāju kino, ielūkoties Kino centra veidotajā mājaslapā “Ekrānamirnozīme.lv”, kur var redzēt Latvijas filmu sarakstu, izlasīt anotācijas un uzzināt ko vairāk par tām filmām, kas jau ir redzamas kinoteātros un kas vēl būs.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt