Sadaļas Sadaļas

Panorāma

Panorāma

Panorāma

Panorāma

Ķīnas tirgus kārdinošs, bet grūts

Ķīnas tirgus Latvijas pārtikas ražotājiem vilinošs, bet grūts

Šis gads gan Latvijas ārpolitikā, gan ekonomikā paies Ķīnas zīmē. Tā šonedēļ, piedaloties Saeimas komisijas sēdē, sacīja Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andrejs Pildegovičs. Latvijas uzņēmēji plašās iespējas Ķīnas tirgū sāka apgūt pirms vairāk nekā diviem gadiem, tomēr līdz reālai cāļu skaitīšanai šobrīd vēl nav neviens ticis.

"Viedoklis ir tāds, ja uzņēmums var atļauties neiet uz Ķīnu, tas nav jādara," tā pagājušā gada nogalē, raksturojot to, cik sarežģīti ir ielauzties pasaules lielākajā tirgū, sacīja piena pārstrādes koncerna "Food Union" grupas stratēģijas un biznesa attīstības viceprezidents Normunds Staņēvičs.

Saviem produktiem Ķīnā uzņēmums meklē noietu vairāk nekā divus gadus. Cik daudz naudas iztērēts, viņš neatklāj, taču tie esot vairāki miljoni eiro. Šobrīd "Food Union" Ķīnā būvē "Kāruma" sieriņu ražotni un drīzumā plāno sākt aktīvu piena un saldējuma eksportu.

"Tik plašus pārtikas plauktus un tik augstu konkurenci kā ir Ķīnā es nekur pasaulē neesmu redzējis. Tāpēc, protams ir jāgrūstās ar elkoņiem," atzina Staņēvičs.

Par spīti grūtībām, Ķīnā ieguldītās investīcijas ir tā vērtas. Šīs valsts piena tirgus mērāms desmitos miljardu eiro, turklāt gadā tas aug par 10%. Arī cenas pienam ir augstas. Piemēram, saldējums tur maksā pat sešas reizes vairāk nekā Latvijā.

"Galvenās grūtības ir izskaidrot un izstāstīt – kāpēc Latvijas produkts ir labāks par citiem," teica "Food Union" viceprezidents.

Piena rūpnieki gan nav vienīgie. Pirmos soļus Ķīnā spēruši arī zivjrūpnieki. Pirmais no šo uzņēmumu vidus –"Brīvais vilnis".

"Mēs esam aizsūtījuši pirmo konteineri. Ķīnas tirgus ir smags, viņi ir cimperlīgi uz cenu, viņi ilgi pēta preci un iešūpošanās būs garš process. Ja kāds domā, ka varēs atnākt un viņam atvērsies, aizmirstiet," noteica AS “Brīvais vilnis” valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris.

Pēc Babra domām, reāli panākumi varētu būt gaidāmi vien pēc pieciem līdz septiņiem gadiem. “Brīvā viļņa” pēdās gājuši arī citi uzņēmumi.

"Viena lieta – kas mani uztrauc, nedod Dievs kāds piegādās sliktu produktu un par to parādīsies atsauksmes. Tas ir tas, par ko mēs asociācijā esam runājuši – kā var sabojāt tirgu? Ja tas ir pretīgs produkts, to pārvarēt būs grūti," noteica Babris.

Līdzīgi kā piena produktiem, līdz šim Latvijas zivjrūpnieku lielākais noieta tirgus bija Krievija. Pēc daudzo aizliegumu ieviešanas kritiķi brīdinājuši – citur ar šprotēm noietu nevarēs atrast. Pats Babris nupat atgriezies no Irānas. Tur Latvijas šprotes augstu novērtētas. Arī vietējie zivjrūpnieki ražo ko līdzīgu.

Abu uzņēmumu vadītāji gan uzsver – veidojot iestrādnes tik tālos tirgos, Latvijas kompānijām kardināli jāmaina domāšana. Jācenšas pārdot tikai dārgie un kvalitatīvie produkti. Kā atzīst paši uzņēmēji, daudz vieglāk ir pakāpties no veikala plauktiem lejup, nekā no apakšas mēģināt uzrāpties augšā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt