Viņš uzsvēris, ka Krievija nebūt nav uz sabrukuma sliekšņa, jo tās rīcībā esot ievērojamas rezerves, taču Ķīna esot gatava investēt un jo īpaši esot ieinteresēta kopīga Krievijas-Ķīnas gāzes vada izveidošanā.
Līdzīgu atbalstu Krievijai paudusi arī Indija, taču no Krievijas tikmēr attālinās tās tuvākās kaimiņienes – Baltkrievija un Kazahstāna, paužot interesi par tuvināšanos Rietumiem.
„Krievijai ir gan gudrība, gan iespējas pārvarēt krīzi, bet, ja nu tai būs nepieciešams, mēs esam gatavi palīdzēt mūsu iesēju robežās,” Ķīnas laikrakstam „China Daily” pavēstījis Ķīnas ārlietu ministrs Vangs Jī.
Politiķis paudis, ka Krievijai ir simtiem tūkstošu dolāru ārvalstu rezerves fondos, un līdz ar to Krievija ir itin tālu no sabrukšanas. Ministrs arī uzsvēris, ka Ķīna ir gatava ievērojamām investīcijām, lai uzbūvētu Ķīnas un Krievijas gāzes vadu, veiktu ostas padziļināšanu Krimā un attīstītu dzelzceļu Tālajos Austrumos.
Jau mēneša sākumā īstenot sadarbības projektus ar Krieviju solījusi Indija un jau ir no Krievijas iegādājusies vairāk nekā 12 atomreaktoru, kā arī sākusi kopīgu helikopteru ražošanas projektu.
Ķīna, Indija, Dienvidāfrika un Brazīlija atturējās ANO balsojumā par Krimas aneksijas neatzīšanu.
Taču pretēji tālajām valstīm, no Krievijas distanci pamazām sāk ieturēt tās tuvākās kaimiņienes – Baltkrievija un Kazhastāna. Baltkrievijas līderis Aleksandrs Lukašenko nesen ieradās vizītē Kijevā, pēc kuras sekojuši Ukrainas vadītāju vēstījumi, ka abas valstis labprāt attīstītu savu sadarbību arī Eiropas Savienības izveidotās Austrumu partnerības kontekstā.
Ukrainas amatpersonas uzskata, ka Lukašenko mērķi ir plašāki, proti, attiecību uzlabošana ar Rietumiem, lai mazinātu savu atkarību no Krievijas. Savukārt, Astanā Kazahstānas pilsonim Jevgēņijam Vdovenko tiesa par karošanu Austrumukrainā Krievijas atbalstīto teroristu rindās piespriedusi piecus gadus cietumā. Tiesa viņu atzina par vainīgu apsūdzībās par "piedalīšanos ārvalstu militārajos konfliktos".
Kazahstānas līderis Nurstultans Nazarbajevs nesen arī ieradās Kijevā, kur parakstīja līgumu militārajā sadarbībā.
Ārvalstu diplomāti lēš, ka gan Baltkrievija, gan Kazahstāna baidās no Krievijas vēlmes pārskatīt savu ietekmi arī abu šo valstu virzienā, tādēļ tās jau laikus cenšas meklēt tuvākas saiknes ar Rietumiem.
Jau ziņots, ka novembra beigās Krievijas nacionālā valūta turpināja kritienu, sasniedzot jaunus antirekordus – ASV dolāra kurss sasniedza 45,57 rubļus, bet eiro – 57,01 rubli.
Sākotnēji rubļa kritums bija saistīts ar naftas cenām. Kopš jūnija jēlnaftas cenas pasaules tirgū ir samazinājušās par 30%, galvenokārt saistībā ar pārprodukciju un ASV dolāra vērtības pieaugumu. Bet OPEC nolēma nesamazināt naftas ieguvi.
Pagājušajā nedēļā Maskavas biržā dolārs un eiro turpināja augt, rubļa kurss nokrita līdz 80 rubļiem par dolāru un 100 rubļiem par eiro. Vēlāk rublis nedaudz atguva pozīcijas, bet rubļa kurss turpināja svārstīties. Krievijas veikali pārskata cenas, bet iedzīvotāji drudžaini izpērk sadzīves tehniku un citus ilglietošanas produktus.
