Ķīna paziņojusi, ka no pirmdienas, 2.aprīļa, sāk piemērot jaunus tarifus kopumā 128 preču importam no ASV trīs miljardu dolāru apmērā, tādējādi atbildot uz Savienoto Valstu martā piemērotajiem tarifiem metālu importam.
Saskaņā ar Pekinas paziņojumu astoņām no ASV importētajām precēm tarifs paaugstināts par 25%, tostarp pārstrādātam alumīnijam un cūkgaļai, kas skars Savienoto Valstu gaļas ražošanas industriju. Ķīna ir pasaulē lielākā cūkgaļas patērētāja, un pērn ASV uz Ķīnu eksportēja cūkgaļu vairāk nekā miljarda dolāru vērtībā. Pārējām 120 precēm piemērota papildu 15% ievedmuita, tostarp dažādiem augļiem un vīnam.
Ķīnas Finanšu ministrija pirmdien paziņoja, ka šis solis sperts, „lai aizsargātu Ķīnas intereses” un ka jaunie tarifi „līdzsvaros zaudējumus”, ko radīja martā ASV izziņotā papildu ievedmuita alumīnijam un tēraudam. Tas „nopietni kaitēja [Ķīnas] interesēm”, paziņoja Pekina, vienlaikus apsūdzot Savienotās Valstis, ka to tarifi pārkāpj Pasaules Tirdzniecības organizācijas noteikumus.
Vienlaikus Pekina pagaidām atturējusies vērsties pret nozīmīgākajām ASV precēm, ko tā eksportē uz Ķīnu, proti, sojas pupiņām un pasažieru lidmašīnām, īpaši “Boeing”.
ASV prezidents Donalds Tramps marta sākumā parakstīja rīkojumu par 25% muitas tarifa piemērošanu tērauda importam un 10% tarifa piemērošanu alumīnija importam, paziņojot, ka tādējādi Savienoto Valstu metālrūpniecības industrija tiks aizsargāta no negodīgas konkurences, īpaši izceļot Ķīnu. ASV tirdzniecības deficīts ar Ķīnu pērn bija 375 miljardi dolāru.
Tomēr Trampa solis radījis bažas arī citās, tostarp sabiedroto valstīs. ASV uz laiku atcēlušas tarifa piemērošanu šo metālu importam no Kanādas, Meksikas, Dienvidkorejas, arī Eiropas Savienības pēc tam, kad tā piedraudēja ar importa tarifiem tādiem amerikāņu produktiem kā burbons, džinsi un citām precēm. Šie izņēmumi pagaidām gan ir spēkā tikai līdz 1.maijam.
Vienlaikus ASV piedraudējušas ar otro tarifu kārtu Ķīnas importam 60 miljardu dolāru apmērā,
to apsūdzot par intelektuālā īpašuma „zagšanu” un tiesību pārkāpšanu vairāku gadu garumā.
Vašingtona arī piedraudējusi ierobežot Savienoto Valstu investīcijas Ķīnā, taču vairāk detaļu pagaidām nav zināms. Pekina savukārt aicinājusi ASV pārtraukt „ekonomiskās iebiedēšanas” politiku un brīdinājusi, ka ir gatava dot atbildes sitienu.
Baltā nama pārstāvji Pekinas lēmumu arī nodēvēja par vēlmi turpināt negodīgu komercpraksi, kas kaitējot ASV nacionālajai drošībai un kropļojot globālo tirgu.
Tomēr eksperti uzskata, ka vismaz pagaidām ir pāragri runāt par tirdzniecības karu starp abām valstīm.
“Publiskota informācija par Ķīnas lēmumu noteikt ievedmuitas tarifus 120 Amerikas precēm. Tas šķiet ļoti daudz. Tomēr tā ir tikai neliela daļa no precēm, ko mēs eksportējam uz Ķīnu. Savukārt pirms pāris nedēļām noteiktās nodevas ķīniešu precēm, kuru kopējā vērtība sasniedz 60 miljardus eiro, ir tikai desmita daļa no importa. Tāpēc es uzskatu, ka izteikumi par tirdzniecības karu ir pārspīlēti,” uzskata kompānija “TJM Investments” eksperts Tims Anderson.
ASV biržās pēc Ķīnas lēmuma ir samazinājušās akciju cenas, tomēr eksperti iesaka necelt paniku. To, visticamāk, izraisījusi neziņa par tālākām abu valstu ekonomiskajām attiecībām.
