Eiropa šādu piedāvājumu gan ir noraidījusi. Savukārt ASV prezidents Donalds Tramps ir noraidījis iespēju ciešāk sadarboties ar Eiropu ar mērķi pretoties Ķīnas ietekmei.
ĪSUMĀ:
- Jūlija vidū Ķīnas un ES samitā spriedīs par sadarbību.
- Pirms samita Ķīna pastiprina spiedienu uz ES, lai panāktu stingrāku ASV ieviesto ievedmuitas tarifu nosodījumu.
- Ķīna piedāvājot ES kopīgu aliansi pret ASV tirdzniecības karos.
- ES piedāvājumu noraida, jo nevēlas izvēlēties vienu pusi.
- ASV un ES ir kopīgas bažas par Ķīnas rīcību globālajā tirgū.
- Tramps gan vēršas arī pret ES un no savas politikas neatkāpsies.
- Eksperti: Ķīna, iespējams, baidās no globālā tirdzniecības kara.
- Lielu progresu ES un Ķīnas samitā gan neparedz.
Jūlija vidū Pekinā notiks Eiropas Savienības (ES) un Ķīnas samits, kura laikā abu pušu politiskie un biznesa līderi spriedīs par divpusējo attiecību veicināšanu. Īpaši svarīgi tas ir laikā, kad arvien aktuālāks kļūst jautājums par globālās tirdzniecības nākotni.
Pēc tam, kad ASV prezidents Donalds Tramps ir ieviesis muitas nodevas ASV importētajam alumīnijam un tēraudam, gan Ķīna, gan Eiropas Savienība ir nonākušas līdzīgās pozīcijās, paužot neapmierinātību ar šādu rīcību un ieviešot atbildes pasākumus.
Šajās dienās aģentūra „Reuters” ziņo, ka, tuvojoties Pekinas samitam, Ķīna ir pastiprinājusi spiedienu uz Eiropas Savienību, cenšoties panākt stingru Donalda Trampa īstenotās tirdzniecības politikas nosodījumu.
Tiekoties Briselē, Berlīnē un Pekinā, Ķīnas vicepremjers Lju He un vadošais ķīniešu diplomāts Vangs Ji esot piedāvājuši izveidot kopīgu aliansi pret ASV. Citstarp Ķīna esot paudusi gatavību pirmo reizi noteikt tos sektorus, kuri varētu tikt atvērti Eiropas investīcijām. Tāpat ir izskanējis piedāvājums Ķīnai un Eiropas Savienībai kopīgi vērsties pret Amerikas Savienotajām Valstīm Pasaules Tirdzniecības organizācijā.
Taču Eiropas Savienība, kas ir pasaulē lielākais tirdzniecības bloks, šādu piedāvājumu ir noraidījusi. Kāds Eiropas diplomāts aģentūrai norādījis, ka Eiropas Savienība negrib izvēlēties puses un šāda nostāja Pekinas pārstāvjiem ir skaidri pateikta.
Iespējams, ka nevēlēšanās iesaistīties šādās aliansēs ir saistīta ar to, ka, par spīti ieviestajām papildu muitas nodevām, Eiropas Savienības un ASV viedokļi sakrīt vairumā jautājumu par Ķīnas uzvedību globālajā tirgū. Proti, gan Eiropas Savienība, gan ASV ir paudušas bažas par Ķīnas slēgto ekonomiku, kā arī norādījušas uz Pekinas manipulējošajām darbībām ar mērķi dominēt globālajā tirgū.
Diplomāti norāda, ka Eiropas Savienība piekrīt gandrīz visām ASV sūdzībām pret Ķīnu, tostarp par intelektuālā īpašuma zādzībām un ierobežojumiem ārvalstu investoru darbībai valstī, taču nepiekrīt metodēm, ar kādām šīs problēmas tiek risinātas.
Vienlaicīgi Atlantijas okeāna otrā pusē ne reizi vien ir izskanējuši aicinājumi Savienotajām Valstīm meklēt ciešākas saites ar saviem tuvākajiem tirdzniecības sabiedrotajiem, tostarp Eiropas Savienību, lai pretotos tieši Ķīnai.
Pagājušajā nedēļas nogalē ASV prezidents Donalds Tramps intervijā televīzijas sabiedrībai “Fox News” gan norādīja, ka savās darbībās Eiropa īpaši neatpaliek no Ķīnas.
“Eiropas Savienība, iespējams, ir tikpat slikta kā Ķīna. Tikai mazāka. Tas, ko viņi ar mums dara, ir briesmīgi. Kaut vai automašīnu sektorā – viņi sūta mums “Mercedes”, bet mēs nevaram sūtīt viņiem savas automašīnas. Paskatieties, ko viņi dara ar mūsu lauksaimniekiem? Viņi nevēlas mūsu lauksaimniecības produktus, bet vēlas aizsargāt savus lauksaimniekus. Mēs savējos neaizsargājam, bet viņi savējos gan. Ja jūs paskatāties uz tirdzniecības pārpalikumu, Eiropas Savienība mums ir piegādājusi preces par 151 miljardu dolāru vairāk. Un papildus tam mēs vēl tērējam milzīgus līdzekļus NATO, lai viņus aizsargātu,” norādīja Tramps.
Tramps iepriekš izteicies, ka, par spīti dažādiem protestiem, tostarp arī no ASV Rūpniecības kameras un politisko partiju puses, viņš no īstenotās tirdzniecības politikas neatkāpsies, jo tā likšot citu valstu līderiem sēsties pie sarunu galda.
Atgriežoties pie Ķīnas aktivitātēm, eksperti norāda, ka tās rīcība kļūst arvien izaicinošāka un tas varētu liecināt arī par bailēm no daudz plašāka tirdzniecības kara.
Cenšoties kompensēt ASV radītos zaudējumus, kā arī cenšoties nodibināt stiprākas attiecības ar citiem Āzijas reģiona kaimiņiem, Ķīna ir piekritusi mazināt esošās nodevas tūkstošiem preču no Indijas, Dienvidkorejas, Šrilankas un Bangladešas. Izmantojot brīdi, kad ASV attiecības ar saviem tuvākajiem sabiedrotajiem Eiropā, Kanādā un Japānā ir kļuvušas saspīlētākas ne tikai jautājumos par tirdzniecību, bet arī par klimata pārmaiņām un ārpolitikas īstenošanu, Ķīna cenšas iegūt līderpozīcijas arī daudz plašākā reģionā. Proti, tai nekad nav bijis izdevīgi, ka Rietumu pasaule darbojas vienotā blokā.
Pēc ASV strīdiem ar saviem sabiedrotajiem G7 samitā Ķīnai faktiski ir pasniegta lieliska dāvana. Un tagad ir radusies iespēja mēģināt sašķelt arī Eiropas Savienību gan tirdzniecības, gan cilvēktiesību jomās.
Tieši tāpēc pirms 16. un 17.jūlijā gaidāmā samita tiek prognozēts, ka nekāda milzīga progresa abu pušu attiecībās, visticamāk, nebūs. Galvenokārt tāpēc, ka pagaidām nav zināms, cik lielā mērā Ķīna ir gatava atvērt savu ekonomiku un kā tā reaģēs uz eiropiešu vēlmi stingrāk uzraudzīt ārvalstu investorus, īpaši jau no Ķīnas.
Tā vietā, ļoti iespējams, puses samierināsies ar visai pieticīgu noslēguma paziņojumu, kurā Ķīna un Eiropas Savienība apstiprinās uzticību multilaterālai tirdzniecības sistēmai, kā arī izteiks gatavību izveidot darba grupu Pasaules Tirdzniecības organizācijas modernizēšanai.
