Dienas notikumu apskats

"Audi" vadītājs Ruperts Štadlers aizturēts krimināllietā par izmešu rādītāju viltošanu

Dienas notikumu apskats

Daļa pedagogu tiks pie prēmijām

Ķīna draud ar pretreakciju ASV paplašinātajiem tarifiem

Ķīna draud ar pretreakciju ASV paplašinātajiem tarifiem

Ķīna spers atbildes soļus gadījumā, ja ASV ieviesīs papildus muitas nodevas. Šādi Pekina reaģējusi uz ASV prezidenta Donalda Trampa solījumiem ieviest papildus tarifus 200 miljardu dolāru vērtām precēm, ja Ķīna neizbeigs līdzšinējo politiku. Ķīnas varas iestādes norāda, ka nevēlas iesaistīties tirdzniecības karā, taču ir gatavas to darīt. Saspīlējuma palielināšanās abu valstu starpā jau novedusi pie biržas indeksu krituma.

Vēl pagājušajā nedēļā ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka ASV ieviesīs 25% muitas nodevu dažādiem ķīniešu produktiem, kuru kopējā vērtība sasniedz 50 miljardus dolāru.

Šādas rīcības mērķis ir sodīt Ķīnu par intelektuālā īpašuma zagšanu, kā arī censties samazināt tirdzniecības deficītu.

Ķīna atbildēja ar identisku nodevu ieviešanu gandrīz 700 amerikāņu produktu, ieskaitot lauksaimniecības produkciju, automašīnas un citus. Šādu atbildes reakciju prezidents Tramps ir nosaucis nevis par pakļaušanos prasībām, bet gan par apdraudējumu amerikāņu kompānijām, darbiniekiem un lauksaimniekiem, kuri neesot nodarījuši neko sliktu.

Tieši tāpēc, ja Ķīna nemainīšot piekopto praksi, tiks ieviesti papildus 10% tarifi vēl 200 miljardus dolāru vērtiem produktiem.

Kā paziņojusi Ķīnas Tirdzniecības ministrija, protams, tiks aizsargātas Ķīnas uzņēmēju intereses un sekos gan kvalitatīvi, gan kvantitatīvi atbildes pasākumi.

Ministrija uzsvērusi, ka šāda ASV rīcība, kas nodarīs kaitējumu cilvēkiem abās pusēs, pārkāpj jebkādas iepriekšējās sarunās panāktās vienošanās.

Vašingtonas rīcību Pekina nosaukusi par šantāžu, kas pārkāpj jebkādus tirgus likumus un kas ir pretrunā ar jebkādām globālās attīstības tendencēm. No savas puses Ķīnas Ārlietu ministrija norādījusi, ka tā nevēlas iesaistīties tirdzniecības karā, taču no šādas iespējas nebaidās.

"Nepamatotās apsūdzības pret Ķīnu ir domātas, lai apslēptu ASV vienpusējos un protekcionistiskos soļus," sacīja Ķīnas Ārlietu ministrijas pārstāvis Džens Šuans. "Noraidot līdz šim abu valstu panāktos kompromisus, Savienotās Valstis ir rīkojušās kaprīzi un ir izprovocējušas tirdzniecības karu. Šī soļa dēļ cietusi ASV reputācija visas pasaules iedzīvotāju priekšā un tas ir trieciens ne tikai mūsu abu valstu cilvēku un uzņēmumu interesēm, bet visas pasaules interesēm," pauž Šuans.

Taču, kā norāda televīzijas sabiedrība CNN, Ķīnai var rasties grūtības atbildēt ASV identiskā apmērā, jo Ķīna uz ASV eksportē preces 505 miljardu dolāru apmērā, pretī importējot preces vien par 130 miljardiem.

Tas nozīmē, ka, lai atbildētu uz Trampa solītajām muitas nodevām 250 miljardu dolāru apmērā, Ķīnai būs nepieciešams domāt par citiem atbildes pasākumiem. Proti, būs nepieciešams vērsties ne vairs tikai pret konkrētiem produktiem, bet arī pret dažādiem pakalpojumiem, piemēram, tūrismu vai izglītību, no kuriem ASV gūst daudz lielāku ieguvumu nekā Ķīna.

Viena no iespējām varētu būt vēršanās pret tādām ASV kompānijām kā “Apple”, “General Motors” vai “Boeing”, boikotējot šo uzņēmumu piedāvātos produktus. Tāpat netiek izslēgta iespēja, ka Ķīna varētu devalvēt valūtu, pārdot ASV parādzīmes, vai arī izmantot arī ģeopolitiskos ieročus, piemēram, atvieglojot sankcijas Ziemeļkorejai.

Ar satraukumu izskanējušās ziņas ir uzņēmuši finanšu tirgi, kuros novērojams ievērojams kritums – gan Āzijā, gan Eiropā, gan arī ASV.

Kā norāda analītiķi, vislielākā neskaidrība ir par to, cik lielā mērā pašreizējā tarifu politika ietekmēs dažādas piegāžu ķēdes.

Citi komentētāji norāda, ka pašreizējās politikas dēļ Ķīna varētu zaudēt aptuveni 0,3% no sava iekšzemes kopprodukta, kamēr ASV – aptuveni 0,2%. Vienlaicīgi gan tiek uzsvērts, ka Ķīnas ekonomiskās izaugsmes prognozes joprojām liecina par aptuveni 7% izaugsmi, kamēr ASV šis skaitlis ir vien aptuveni 2,2%. Tas nozīmē, ka šāda tirdzniecības konflikta dēļ ASV varētu zaudēt aptuveni tos ienākumus, kurus izdevies iegūt, īstenojot paša prezidenta Trampa ierosinātos nodokļu samazinājumus.

"Tirdzniecības karš nu ir sācies. Pilna mēroga garš, kas nenāks par labu nevienam un kurā cietīs visi, sākot ar pašu ASV un Ķīnu. Tāpēc šodien redzam, kā Ķīnas biržas indekss šodien kopumā nokrities par vairāk nekā četriem procentiem, bet Honkongas birža – trīs. Arī tas liecina, ka neviens šeit, Ķīnā, šo karu nevēlas. Prezidents Tramps gan, protams, izbauda šo konfrontāciju," norāda akciju tirgus eksperts Frensiss Luns.

Arī Latvijas Konfūcija institūta direktors, kurš sekojis Ķīnas politikai no 60. gadiem, brīdina – ja Ķīna tiešām iesaistīsies šajā tirdzniecības karā, tā iznākums nav viennozīmīgs.

Kā paziņojusi ASV un Ķīnas biznesa padome – Pekina likusi noprast, ka gatava atbildēt simetriski, turklāt fokusēties uz produktiem nozarēs un štatos, kas ir īpaši problemātiski Trampa administrācijai un republikāņu partijai.

KONTEKSTS:

Šā gada martā ASV prezidents Donalds Tramps pirmo reizi sāka runāt par iespējamo tarifu ieviešanu no Ķīnas eksportētajām precēm, apsūdzot Ķīnu intelektuālā īpašuma zagšanā. Ķīna solīja spert atbildes soļus.

Vēlāk pēc vairākkārtējām tirdzniecības sarunām ar Ķīnas amatpersonām un Ķīnas pausto apņemšanos ievērojami palielināt ASV lauksaimniecības un enerģētikas sektoru produktus, tika pasludināts, ka iespējamais tirdzniecības karš uz laiku tiek apturēts. Taču tikai dažas dienas vēlāk Baltais nams paziņoja, ka tarifu ieviešana tomēr turpināsies, turklāt tiks veikti pasākumi arī ķīniešu investīciju ierobežošanai ASV.

Jaunie ASV tarifi stāsies spēkā 6.jūlijā, un tie būs 800 dažādiem produktiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti