“Vēlos uzsvērt, ka mēs dzīvojam globalizācijas laikmetā. Tirdzniecība vairs nav tāda, kāda tā bija 19. gadsimtā. Preču plūsma no vienas valsts uz otru notiek pa vispasaules ķēdēm. Sešdesmit procentus Ķīnas eksporta uz Amerikas Savienotajām Valstīm nodrošina kompānijas, kurām ir ārvalstu, tostarp ASV investori. Tātad, vai ASV cenšas noteikt tarifus arī savam kompānijām?” teica Ķīnas ārlietu ministrs.
Ārvalstu mediji vēsta, ka, pieaugot nesaskaņām ar Vašingtonu, Pekina cenšas attīstīt sadarbību ar savām kaimiņvalstīm.
Dienvidaustrumāzijas Nāciju asociācijas valstu vadītāju samitā tiekot apspriests dokuments, kas paredz reģionā rīkot kopīgas militārās mācības un veikt naftas un dabasgāzes resursu izpēti Dienvidķīnas jūrā. Šajos projektos netiktu iesaistītas citas valstis.
Eksperti arī norāda, ka Ķīnas amatpersonu paziņojumi un aktivitātes saistītas ar kārtējiem ASV prezidenta Donalda Trampa provokatīvajiem izteikumiem. Šajā nedēļā viņš izteicās, ka ASV varētu piemērot 25 procentu muitas tarifu no Ķīnas importētām precēm 200 miljardu dolāru vērtībā. Jau jūnijā nodoklis tika piemērots mašīnbūves, elektronikas un augsto tehnoloģiju produktiem, kuru vērtība sasniedz aptuveni 34 miljardus dolāru.
