Slikta tirgus situācija bija arī viens “Liepājas metalurga” neveiksmes iemesliem, un tieši tērauda jautājums bija viens no smagākajiem sarunās starp Eiropas Savienības un Ķīnas amatpersonām Pekinā.
Ķīnas tērauda pārprodukcija divas reizes pārsniedz visu metalurģijas nozares ražošanas apjomu Eiropā. Tas vien parāda, cik nopietna šī problēma ir Eiropai. To, noslēdzot sarunas ar Ķīnas amatpersonām Pekinā, uzsvēra Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers.
Viņš atgādināja, ka Eiropā pagājušā gadsimta septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados daudzas valstis bija spiestas slēgt tērauda ražotnes un, piemēram, Luksemburgā šajā nozarē tika pazaudēti 80% darbavietu.
“Es zinu, cik sāpīgs šis process var būt, un es ar zināmu izpratni izturos pret problēmām, ar ko saskaras mūsu ķīniešu draugi, kad viņiem ir nepieciešams samazināt tērauda ražošanas jaudas un slēgt rūpnīcas. Kad mēs sakām, ka brīvā tirgus principiem būtu jādarbojas visās situācijās, ķīnieši labi zina, ka praksē tas nozīmē tērauda rūpnīcu aizvēršanu,” atzina Junkers.
Eiropas Savienības tirdzniecības komisāre Sesīlija Malmstrēma bija vēl tiešāka. Uzstājoties ar lekciju ķīniešu studentiem, viņa retoriski vaicāja, kādēļ gan Eiropas valstīm būtu jābūt spiestām slēgt metalurģijas ražotnes, jo Ķīna savu uzņēmumu uzturēšanai pie dzīvības piešķir milzīgas subsīdijas.
Gadiem ilgi Ķīnā bija liels pieprasījums pēc tērauda produkcijas. Tādēļ pasaules ražotāji varēja tur pārdot savus izstrādājumus. Bet Ķīnas ekonomikas izaugsmes tempi ir kļuvuši lēnāki, un vietējā tirgū vairs nav noieta visam saražotajam tēraudam. Tādēļ Ķīna ir sākusi to eksportēt par ļoti zemām cenām, izspiežot no tirgus citu valstu ražotājus.
Līdz ar to Brisele jau iepriekš ieviesa dažādus ierobežojumus, lai pasargātu Eiropas ražotājus no izputēšanas. Tomēr līdz šim ar to ir bijis par maz.
Eiropadomes priekšsēdētājs Donalds Tusks atklāja, ka sarunās ir apspriests tas, cik nozīmīgi ir, lai starptautiskā sadarbība notiktu pēc noteikumiem.
“Pasaules kārtība, kas balstās uz vispārēji atzītiem noteikumiem, ir abu pušu interesēs. Bet ir skaidri redzams, ka starp mums pastāv atšķirības izpratnē par to, ko tas nozīmē praksē,” sacīja Tusks.
Tikmēr Ķīna mēģina panākt, lai Eiropas Savienība tai piešķirtu tirgus ekonomikas statusu. Šāds solījums tika dots Pekinai jau pirms vairākiem gadiem. Tomēr tas apgrūtinātu turpmākās Eiropas iespējas ieviest antidempinga pasākumus. Tādēļ Eiropas Parlaments uzskata, ka šobrīd Ķīnā pilnvērtīgas tirgus ekonomikas vēl nav.
Eiropas Komisija savu lēmumu vēl nav paziņojusi, tomēr Junkers atzina, ka tērauda pārprodukcijas un tirgus ekonomikas statusa jautājumi ir cieši saistīti.
