Kiberdrošības inovāciju un pētniecības sekmēšanai būs pieejami granti uzņēmumiem

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Visā Eiropā pieaug kiberuzbrukumu un kibernoziegumu skaits. Lai veicinātu pētniecību un inovācijas kiberdrošības jomā, jau 2021. gadā tika izveidots Eiropas Kiberdrošības kompetenču centrs. Šobrīd Eiropas valstis veido savus nacionālos koordinācijas centrus, un Latvijā šo darbu koordinēs Aizsardzības ministrija kopā ar sadarbības partneriem. Nākamgad valsts un pašvaldības iestādēm, kā arī uzņēmumiem kiberdrošības uzlabošanai būs pieejami arī atbalsta granti no Eiropas Savienības (ES).

Kiberdrošības inovāciju un pētniecības sekmēšanai būs pieejami granti uzņēmumiem
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

Aizsardzības ministrijas Nacionālās kiberdrošības politikas koordinācijas nodaļas vadītājs Edgars Kiukucāns stāstīja, ka Eiropas Kiberdrošības kompetenču centra galvenie uzdevumi ir veicināt pētniecību un inovāciju attīstību, kā arī attīstīt un stiprināt ES kiberdrošības kompetenču kopienu.

Viņš norādīja: "Aizsardzības ministrijas skatījumā kopienas ideja ir ļoti laba, atbalstāma, jo tā ļaus tieši komunicēt ar vadošajiem nozares ekspertiem, kuru pieredze un zināšanas mums palīdzēs rast tālākus risinājumus kiberdrošības problēmām, ar kurām saskaras gan privātais, gan arī publiskais sektors. Bet, protams, ka galvenokārt tā dalība kopienā būs noderīga tieši pašiem kopienas dalībniekiem, jo tā ļaus saņemt aktuālo informāciju par ES atbalsta programmām un projektiem kiberdrošības jomā, ļaus apmainīties ar zināšanām un pieredzi kiberdrošības jautājumos, visbeidzot arī palīdzēs apzināt savas attīstības vajadzības un iesniegt priekšlikumus kompetenču centram par turpmāka atbalsta nepieciešamību no ES puses."

Savukārt Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas valdes priekšsēdētāja Elīna Egle akcentēja vairākus virzienus, par kuriem jādomā kiberdrošības jomā.

Viens no tiem – informācijas tehnoloģiju (IT) speciālistu trūkums.

"Mums ir vajadzīgs panākt to, ka šis speciālistu trūkums samazinās, ka mums ceļas kompetences šiem IT speciālistiem, un, protams, arī jādomā par izglītības sistēmu, kā sevi šajā digitālajā telpā pasargāt. Piemēram, kaut vai šis pats pozitīvais žests, ko Izglītības un zinātnes ministrija šobrīd ir ieviesusi, ka 7. [līdz], ja nemaldos, 9. klases skolēniem būs pieejami datori. Jautājums ir par to, kas rūpēsies par šo datoru kiberdrošību, ka tur netiek izmantotas ļaunatūras programmas, ka tur neieviešas vīrusi, kas beigās draud gan ar, teiksim, finanšu, gan ar dažādiem citādiem, tai skaitā emocionāliem zaudējumiem. Otra lieta ir saprast tehnoloģijas, tad arī šīs drošības līmeņa prasības būtu jāpaaugstina. Ja mēs skatāmies par komercsektoru, noteiktas prasības pēc speciālistiem, atbildīgiem cilvēkiem uzņēmumos arī mums būtu jāievieš, jo katram uzņēmumam tomēr ir tā atbildība sevi pašam pasargāt un riskus apzināties."

Aizsardzības ministrijas Nacionālās kiberdrošības politikas koordinācijas nodaļas vadītājs Kiukucāns uzsvēra, ka ES plānošanas periodā no 2021. līdz 2027. gadam kiberdrošības jautājumiem piešķirti 1,7 miljardi eiro. Savukārt Latvijai pirmajā uzsaukumā būs pieejams viens miljons eiro.

"Pirmais uzsaukums šī gada beigās sāksies, bet vispirms tas attieksies tieši uz Nacionālo koordinācijas centru, kurš tātad iesniegs kopējo šo redzējumu par grantiem. Pēc tam jau, visticamāk, ka 2023. gada vidū tiks publicēts jau projektu uzsaukums tieši nacionālajiem projektiem, kuros varēs pieteikties šī kiberdrošības kopiena. Katra projekta maksimālais finansējums no ES puses ir 60 000 eiro, attiecīgi tas līdzfinansēšanas procents ir 50%. Tas nozīmē, – ja ES piešķir 50 000 eiro, teiksim, tad tikpat tiek sagaidīts arī līdzfinansējums no projekta dalībnieku puses."

Elīna Egle no Latvijas Drošības un aizsardzības industrijas federācijas vērtēja, ka līdz šim par kiberdrošību vairāk rūpējies publiskais sektors, bet par to jādomā arī maziem un vidējiem uzņēmumiem.

Viņa teica: "Mazie, vidējie uzņēmumi, kas vissmagāk atkopjas pēc kiberuzbrukumiem, – viņi nebija primārā auditorija, par kuru mūsu kiberdrošības iestādes, šajā gadījumā "Cert.lv", varēja to rūpi un atbildību nest. Tā atbildība bija vairāk uz mums pašiem, bet mums ir nepieciešams piekļūt zināšanām. Mums ir svarīgi saprast, kādi ir pētījumi kiberaizsardzības jomā, kādi ir izstrādes rezultāti, kādas ir labākās tehnoloģijas, kuras ievieš valsts, pašvaldības iestādēs un kuras varētu ieviest arī privātais sektors. Bet mazajiem, vidējiem uzņēmumiem paredzēt papildu līdzekļus inovācijai, it īpaši, saprotot visu to ekonomisko spriedzi un inflāciju, un izdevumu pieaugumu, tā ir ļoti ekskluzīva iespēja, tāpēc valstij un ES šajā gadījumā ir jānāk ar savu iniciatīvu un savu atbalstu."

Valsts un pašvaldību iestādes, uzņēmumi un nevalstiskās organizācijas, kas strādā ar kiberdrošības jautājumiem, savu dalību kiberdrošības kompetenču kopienā var pieteikt Aizsardzības ministrijas mājaslapā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti