Keris uzskata, ka pašlaik visas galvenās reformas nozarē ir veiktas, taču, lai tā varētu labi funkcionēt, vajadzīgs lielāks finansējums sistēmai.
Atsaucoties uz Pasaules Veselības organizācijas pausto, Keris norādīja – tikai tad, kad finansējums veselības aprūpei būs sasniedzis 5% no iekšzemes kopprodukta, tad varētu domāt par personalizētas apdrošināšanas ieviešanu, kas saistīta ar represīviem pasākumiem, piemēram, sasaisti ar nodokļu nomaksu.
“Diemžēl izskatās, ka politiķi grasās to ignorēt,” pauda Keris.
Lai gan tāda sistēma darbojas arī kaimiņvalstīs Igaunijā un Lietuvā, tomēr Keris pauda, ka tur esot iezīmēts finansējums veselības aprūpes, lai tie tuvinātos 5% no IKP. “Latvijas politiķi neko tādu pagaidām darīt negatavojas, tāpēc sistēma nedarbojas,” sacīja arodbiedrības vadītājs.
Lai gan arodbiedrība norāda uz nepieciešamību palielināt nozares budžetu, tajā pašā laikā Keris pauž – nedrīkstētu palielināt nodokļu slogu darbaspēkam, taču varētu būt lielāks nodokļa slogs kapitālam vai progresīvs ienākumu nodoklis.
