Kazu audzētāju apvienība: Latvijai pietrūkst liela piena pārstrādes uzņēmuma

Kazas siers ir vērtīgs, bet joprojām nav pienācīgi novērtēts, uzskata Latvijas Kazu audzētāju apvienības vadītāja Liāna Apine. Pašlaik Latvijā kazas audzē aptuveni 2500 saimniecībās, bet tikai divu uzņēmumu saražotie produkti no kazas piena parādās veikalos un tiek eksportēti. Pārsvarā kazas siers un citi produkti top mājražotāju rokām, kuriem iespēja veikalos pārdot saražoto pašlaik ir liegta.

„Upeslīču” mājas atrodas skaistā vietā pie pašas Ventas. Garām braucot, nevar nepamanīt saimnieces Brigitas Bērziņas kazu ganāmpulku. Zemnieku saimniecībā „Remeznieki” pašlaik ir aptuveni 30 pieaugušas kazas. Sākusi kazas audzēt Kabilē, bet tagad saimniekošana pārcēlusies uz Ventspils novada Zlēkām. „Pašai radās interese par kazas pienu kā veselīgu produktu, arī sieru savām vajadzībām. Pārcēlos uz Zlēkām 2013.gadā, tad arī sāku vairāk gatavot sieru,” stāsta mājražotāja Brigita.

Kazas sieru viņa gatavo gan savām, gan citu vajadzībām. Pircēji, kam interesē kazas siers, bieži vien uzrodas paši, kaut vai garām braucot, stāsta Brigita. Kad sākas pavasaris, viņa piedāvā arī apmeklēt saimniecību un, Brigitas vārdiem sakot, - apskatīt kazu šovu: „Tas šovs ir kazlēnu laikā, viņi lec uz siena ruļļiem vai mammām uz muguras. Kā cirkus mākslinieki uzvedas. Kazas pašas jau arī uz divām kājām, izlokas kā čūskas, spēkus pārbauda ar pierēm.”

Galvenais peļņas avots mājražotājai ir tieši kazas siers. Viņa novērojusi, ka cilvēki arvien vairāk vēlas uzturā lietot veselīgus produktus: „ Ir daļa cilvēku, kuri vēlas sieru baltu bez garšvielām un ar mazu sāls daudzumu. Kad siers ir vairāk, kūpinu. Tā ir gaumes lieta.”  

Kad saimniecība ir sakārtota un nav daudz jāiegulda attīstībā, tad ar kazu audzēšanu mājražotājs var izdzīvot, uzskata Brigita. Kazu audzēšanas nozare Latvijā joprojām ir savā attīstības sākumā, spriež Latvijas Kazu audzētāju apvienības vadītāja Liāna Apine.

Pašlaik Latvijā ir 2500 saimniecību, kurās tiek turētas no vienas līdz 10 un vairāk kazām. Piemēram, ap 500 kazām audzē tikai divās saimniecībām, bet aptuveni 100 kazu liels ganāmpulks ir 10 - 15 saimniecībās.

Pārsvarā cilvēki Latvijā kazas audzējot savām vajadzībām. ”Veikalos pārdot sieru var tikai divas saimniecības, kuras pārstrādā salīdzinoši nelielu piena daudzumu, tāpēc eksporta iespējas ir niecīgas. Piens, ko saražo Latvijā, faktiski ir jāpatērē pašiem,” skaidro Liāna Apine. 

Latvijā kazkopība kā nozare tika atzīta 2002.gadā. No tā laika patēriņš ir pieaudzis aptuveni divas reizes: „Kazas produktu patēriņš aug ļoti lēni. Mēs gribētu, lai tas notiktu straujāk, jo tas ir veselīgs produkts, labs cilvēkiem gados, sportistiem, bērniem. Tas viegli pārstrādājas, nerada blakus parādības, nav alerģisks. Ņemot vērā, ka vide piesārņojas, mums ir vajadzīgs produkts, kas to novērš.”

Mājražotājiem ir apgrūtināta produkcijas realizācija. Tā kā veikalu durvis ir slēgtas, pašiem arī jāspēj gan pārstrādāt, gan notirgot. Liāna Apine uzskata, ka Latvijā šobrīd pietrūkst viena liela kazas piena pārstrādes uzņēmuma, kurš varētu iepirkt pienu no audzētājiem un produkciju eksportēt: „ Viņi nevar nodot pienu, neviens pārstrādes uzņēmums neņem šo pienu. Piens jāpārstrādā pašiem. Pārsvarā pienu pārstrādā mājražotāji, tas ir liels slogs ģimenei. Vēl jānogādā pircējam.”

Kazas produktu patēriņš gadā pieaug par pusprocentu (0,5%), bet piena patēriņš pašlaik Latvijā ir vien pieci procenti (5%), pārējo saimniecības pārstrādā sierā, jogurtos un pat kazas piena saldējumā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti