Grozījumi tapuši, izpildot zemkopības ministra rīkojumu par kažokzvēru novietņu ārpuskārtas pārbaudēm, ko veica PVD, izvērtējot novietņu atbilstību labturības un biodrošības prasībām. PVD ģenerāldirektors Māris Balodis pastāstīja, ka pārbaužu rezultāti liecina – kopumā situācija kažokzvēru novietnēs vērtējama kā apmierinoša un ar tendenci gadu no gada uzlaboties.
"Jāsaka, ka pēdējā laikā situācija labturības jomā uzlabojas – tagad tie ir atsevišķi gadījumi un atsevišķi sprosti, un šīs neatbilstības var ātri novērst. Katrā ziņā dzīvnieku īpašnieki reaģē uz PVD konstatējumiem un cenšas pārkāpumus savlaicīgi novērst," norādīja Balodis.
Tomēr PVD novietnēs konstatēja arī vairākus pārkāpumus, kas ir tieši saistīti ar darbinieku zināšanām un no tām izrietošajām rīcībām.
"Ņemot vērā pārbaudēs konstatēto, PVD informēja ZM par priekšlikumiem normatīvo aktu izmaiņām, lai stiprinātu dzīvnieku labturības prasības,
tostarp nosakot prasības darbinieku kvalifikācijai, kā arī izveidotu papildus kontroles mehānismus labturības prasību pārkāpumu identificēšanai un nepieļaušanai," stāstīja Balodis.
ZM Veterinārā un pārtikas departamenta direktore Zanda Matuzale uzsvēra, ka pašlaik izstrādā izmaiņas normatīvajā regulējumā – Labturības prasībās kažokzvēru turēšanai. Tā cer nodrošināt kažokzvēru augstāku labturības prasību ievērošanu, kā arī efektīvākas pārraudzības un kontroles iespējas.
Grozījumi paredz, ka novietņu īpašniekiem būs jānodrošina obligāta darbinieku apmācība kažokzvēru labturības jautājumos, jāievieš videonovērošana novietnēs, kas ļauj pārredzēt novietnē notiekošo 24 stundas diennaktī, jāizstrādā labas prakses rokasgrāmata, kā arī jāveic virkne citu pasākumu, kuru mērķis ir novērst un nepieļaut labturības prasību pārkāpumus un cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem.
Tāpat paredzēts noteikt brūces kā izmērāmu parametru, kad dzīvnieks nošķirams un sniedzama veterinārmedicīniskā aprūpe un kad dzīvnieks jāeitanizē, kā arī noteikt kažokzvēru novietnēs kūtsmēslu izvākšanas periodiskumu, tīrīšanu, mazgāšanu un dezinfekciju.
"Saņemot PVD ierosinājumus, tika izdiskutēts par nepieciešamajiem papildinājumiem, it īpaši liekot uzsvaru uz tādiem aspektiem kā darbinieku apmācība.
Otrs papildinājums – lai veicinātu stingrāku paškontroli dzīvnieku audzētavās, kā obligātu noteikt videokameru lietošanu,
lai tādā veidā laicīgi novērstu un izslēgtu cietsirdīgu attieksmi vai cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem. Kažokzvēru novietnēs tiks noteikts kūtsmēslu izvākšanas periodiskums, tīrīšana, mazgāšana, dezinfekcija," stāstīja Matuzale.
Arī Latvijas Zvēraudzētāju asociācija nolēmusi ieviest papildus pasākumus, lai uzlabotu dzīvnieku labturību kažokzvēru audzētavās. Saimniecībām ir uzdots izstrādāt rīcības protokolus darbinieku papildus apmācībai darbam ar ūdelēm, to pārvietošanai, labturībai un eitanāzijai. Šie protokoli jāievieš visās saimniecībās līdz 1. septembrim, un par tiem jāinformē visi darbinieki. Sezonas laikā pirms katra perioda, kad jāveic dzīvnieku pārvietošana, t.i. pārošana, kucēnu atšķiršana, bonitēšana, kaušana, saimniecībā ir obligāti jāveic darbinieku apmācība un instruktāža, informējot un atgādinot, kā pārvietojami dzīvnieki, kādas darbības nav pieļaujamas, kā arī par to, ka pārkāpumu gadījumā par to jāziņo uzņēmuma vadībai, vai gadījumā, ja tā nereaģē, jāziņo uzraugošajai iestādei.
Tāpat asociācija uzdevusi līdz 1. septembrim katrā saimniecībā vismaz 10% šēdu aprīkot ar videonovērošanas kamerām, kuras ir mobilas un tiek pārvietotas fermas robežās. Gadījumā, kad uzraugošā iestāde ir konstatējusi atkārtotus labturības normu pārkāpumus saimniecībā un tie nav novērsti noteiktajā termiņā, asociācija, pamatojoties uz pārbaudes protokolu, rosina “WelFur” sertifikāta apturēšanas procedūru. Tas nozīmē, ka kažokādas nepieņem realizācijai starptautiskajās izsolēs (gan Eiropā, gan citur pasaulē), kas ir galvenais kažokādu realizācijas veids.
No agresijas esot iespējams izvairīties, norādīja Latvijas Zvēraudzētavas asociācijas valdes locekle Vilciņa.
"Es domāju, ka tas varētu būt darbinieka pieredzes trūkums, un varbūt šīs konkrētās apmācības trūkums, par ko mēs tagad runājam. Ir speciāla procedūra, kā dzīvnieks tiek pārvietots. Un tā darbiniekam tiek arī mācīta, kas nozīmē – tīri tehniski dzīvnieks tiek saņemts zem padusēm un tad viņš tiek pārvietots. Ir speciālie cimdi, kas tiek izmantoti. Un, ja šos cimdus izmanto pareizi, tad iespēja tikt sakostam ir minimāla," stāstīja Vilciņa.
Pēc tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktās aptaujas, kas veikta jūlijā, gandrīz divas trešdaļas Latvijas iedzīvotāju neatbalsta dzīvnieku audzēšanu kažokādu ieguvei.
KONTEKSTS:
Sabiedriskā organizācija "Dzīvnieku brīvība", iefiltrējot savu darbinieku ūdeļu fermā, atklāja faktus, kas liecina par nežēlīgu rīcību pret dzīvniekiem.
Pēc videomateriālu publiskošanas internetā atbildīgās iestādes solīja izvērtēt atklātos faktus. PVD norādījis, ka zvēraudzētavas pamatā ievēro labturības prasības, bet dzīvnieku aizstāvji iebilst – tas nenozīmē, ka dzīvnieki necieš.
PVD tika uzdots veikt ārkārtas pārbaudes piecās kažokzvēru audzētavās. Kopumā Latvijā ir deviņas kažokzvēru fermas, taču četras no tām stāv tukšas. Pārkāpumus konstatēja trīs novietnēs.
