Rīta Panorāma

Pāvests Francisks atkārtoti aicina izbeigt karu Ukrainā

Rīta Panorāma

Rīta Panorāma

Intervija ar Latvijas Bankas prezidentu Mārtiņu Kazāku

Kazāks: Tuvākajos mēnešos inflācija Latvijā būs pāri 10%

Krievijas agresijas pret Ukrainu dēļ tuvākajos mēnešos inflācija Latvijā būs pāri 10%. Tomēr šī krīze vairāk izpaudīsies kā ekonomikas sabremzēšanās, nevis dziļš kritums, intervijā LTV raidījumā “Rīta Panorāma” norādīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Vēl pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā energoresursu cenas auga un arī inflācija bija kļuvusi lielāka. Karš šo situāciju ir būtiski pasliktinājis. Problēmu rada ne tikai energoresursu augstās cenas, bet arī to svārstības.

“Jo ilgāk karš, jo plašākas sankcijas. Līdz ar to īstermiņā krietni augstākas energoresursu cenas. (..) Pašreizējā brīdī ļoti konkrētus ciparus inflācijai iezīmēt nav iespējams. Padsmit procentos diemžēl mēs ieslīdēsim,” sacīja Kazāks.

Krievijas izvērstā kara Ukrainā ietekme būs gan uz energoresursu, gan pārtikas cenām. Jāņem vērā, ka Ukraina ir būtisks graudu piegādātājs pasaules tirgū.

Ilgākai un lielākai inflācijai būs ietekme arī uz ekonomikas izaugsmi, jo cilvēki patērēs mazāk. Tāpat kopējā nedrošība varētu mazināt uzņēmumu vēlmi investēt.  

Vienlaikus Latvijas Bankas vadītājs uzsvēra, ka Latvija ģeopolitiski un ekonomiski ir drošākā situācijā nekā jebkad iepriekš: “Mēs esam Eiropas Savienībā, kas nozīmē pieeju Eiropas tirgum, dažādiem atbalsta mehānismiem. Mēs esam daļa no NATO, kas nozīmē ģeopolitiskas drošības garantijas. Un mēs esam daļa no eirozonas, kas nozīmē samērā lētu finansējumu. Līdz ar to, jā, ekonomika piebremzēsies, [jo] karš ir karš.

Bet šajā brīdī apokaliptiskus scenārijus zīmēt nav vērts. Un krīze būs vairāk sabremzēšanās, nevis dziļš kritums,” sacīja Kazāks.

Viņš prognozēja, ka gada otrajā pusē cenu kāpums kļūs lēnāks. 

Taujāts par energoietilpīgu uzņēmumu konkurētspēju, Kazāks norādīja uz to, ka situācija ir līdzīga visā Eiropa. Līdz ar to izšķiroša būs spēja strādāt efektīvi: “Jo mēs esam spējīgi ar mazāku enerģijas apjomu iztikt, jo mēs būsim konkurētspējīgi.”

Latvijas Bankas vadītājs prognozēja, ka “uz Latvijas austrumu robežas būs kārtīgs mūris” un par tirdzniecību ar Krieviju un Baltkrieviju var aizmirst. Turklāt pēc Krimas aneksijas ārējā tirdzniecība uz šīm valstīm būtiski mazinājās, un šī eksporta apjomi koncentrējušies dažos uzņēmumos, kas savu tirgu zaudēs.

“Krievijas bizness vienmēr bijis augsta riska bizness. Atcerēsimies šprotu stāstus,” sacīja Kazāks, mudinot meklēt jaunus tirgus, nevis domāt par kompensācijām.

KONTEKSTS:

Krievijas iebrukums Ukrainā raisījis lavīnu ar sankcijām pret agresoru. Sankcijas steidz piemērot gan rietumvalstu valdības, gan arī privātas kompānijas, apturot vai atsakoties no sadarbības ar Krieviju.

Sankcijas sāk ietekmēt Krievijas iedzīvotāju ikdienu. Vienlaikus sagaidāms, ka šī nestabilitāte ietekmēs arī Latvijas ekonomiku, inflāciju padarot ilgāku un noturīgāku.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt