Būšanu eirozonā viņš salīdzināja ar mājas nosiltināšanu. Tas gan nenozīmē, ka māju nevajag kurināt - proti, nedrīkst valstī aizmirst par veselību, izglītību un citām nozīmīgām jomām. Pēc Kazāka teiktā, jo spēcīgāka būs Latvijas ekonomika, jo vairāk tā iegūs gan tad, kad pasaules ekonomikā iet labi, gan tad, kad vērojamas problēmas.
Kazāks uzsvēra, ka būšana eirozonā nozīmē arī to, ka naudas cena ir zemāka - aizņemties un investēt ir lētāk. Cilvēkiem esot ambiciozākiem investēšanā, nākotnē valstī būtu vērojama arī lielāka izaugsme. Tāpat, esot eirozonā, valūtas maiņas izmaksas kļuvušas mazākas. Latvijas Bankā aprēķināts, ka tādējādi ietaupīti aptuveni 70 miljoni eiro gadā.
Tajā pašā laikā Eiropas Centrālās Bankas likmes šī gada rudenī varētu palielināties, ja valsts ekonomiku varēs vērtēt kā labu. Pēc Kazāka teiktā, pārāk zemas procentu likmes ilgstoši nav labas - proti, tās ir labas aizdevumiem, bet ne uzkrājumiem. Likmju kāpuma soļi gan būšot ļoti nelieli.
Kopumā Kazāks prognozēja, ka izaugsme nākotnē kļūs lēnāka, bet tāda tā būs arī citur pasaulē. Viņš to salīdzināja ar lidmašīnas pacelšanos, uzsverot, ka nevar nemitīgi celties uz augšu, bet ir arī jāapstājas, lai uzpildītu degvielu.