Latvijas Bankas prezidents skaidroja, ka galvenais iemesls tam, ka Latvijas ekonomika bremzējas, ir enerģētikas sektors.
Šī iemesla dēļ ziema būs diezgan grūta. Latvijas ekonomikā gaidāma recesija, bet tā būs diezgan sekla, proti, kritums nebūs ļoti dziļš. Kazāks piebilda, ka kritums nebūs līdzīgs situācijai ekonomiskās krīzes laikā pirms vairāk nekā desmit gadiem.
Galvenā problēma saistīta ar to, ka šajā situācijā nav tikai kāds viens šoks ekonomikai, bet gan Krievijas iebrukuma dēļ Ukrainā šoki nāk viens pēc otra.
Pašreiz tiek lēsts, ka ekonomiskās bremzēšanās dēļ gadu mija būs diezgan sāpīga. Bet uz pavasari un vasaras sākumu ekonomikai vajadzētu atgūties, sacīja Kazāks.
Uz jautājumu par uzņēmumu bankrotu iespējamību, Latvijas Bankas prezidents atbildēja, ka šādi riski ir vienmēr un, ekonomikai sabremzējoties, būs uzņēmumi, kam grūtāk to pārdzīvot.
Tāpēc kā pareizus viņš vērtēja valdības lēmumus atbalstīt iedzīvotājus un uzņēmējus energoresursu cenu kāpuma dēļ. Vienlaikus Kazāks brīdināja, ka jāsamēro tas, cik plašu un apjomīgu atbalstu valsts sniedz, jo tas savukārt ir risks kurināt inflāciju, kas ir sāpīga ekonomikai, ja ilgstoši turas augsta.
KONTEKSTS:
Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā vērojams būtisks energoresursu cenu kāpums.
Tuvojoties apkures sezonai, Latvijā apstiprināts atbalsts energocenu krīzē iedzīvotājiem – daļēja kompensācija apkurei, pensiju piemaksas, kā arī plašāks mājokļa pabalsts. Valdību veidojošās partijas arī vienojās par atbalstu uzņēmumiem energocenu krīzē, kas varētu izmaksāt līdz 200 miljoniem eiro.
Vienlaikus politiķi atzina – iespējams, nāksies lemt vēl par papildu atbalstu. Latvijā plānots noteikt cenu griestus centrālajai apkurei, dabasgāzei un elektroenerģijai, bet par konkrētiem risinājumiem plānots lemt tuvākajās vadības sēdēs. Taču energoresursu cenu griestu ieviešanai valstij nāktos aizņemties. Premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") iepriekš atzina, ka elektroenerģijas cenu kompensēšanai valdība varētu noteikt cenu griestus pirmajām 100 kilovatstundām (kWh).
