Nevienlīdzība Latvijā ir sāpīga problēma vairākus gadus, un Covid-19 krīze to ir saasinājusi. Gaidāms, ka arī šogad tā var turpināt augt, atzina Kazāks.
“Mērķēts atbalsts no valdības puses iedzīvotājiem viennozīmīgi ir laba lieta, tas ir jādara. Bet valsts nevar visu laiku dot zivi, ir jādod makšķere,” sacīja Kazāks.
Viņš mudināja strādāt prasmju uzlabošanas virzienā, lai iedzīvotāji paši var nopelnīt vairāk.
Latvijā vērojams straujš vidējais algu kāpums. Vienlaikus Kazāks norādīja uz to, ka dažādām sabiedrības daļām situācija ir krietni atšķirīga:
“Diemžēl parādās divējādā daba, divu ātrumu darba tirgus.
Ir cilvēki ar ļoti atbilstošām, darba tirgū pieprasītām prasmēm, kuriem algu kāpums ir ļoti straujš, krietni virs inflācijas. Un ir diemžēl iedzīvotāju daļa, kuriem algu kāpums ir krietni lēnāks vai tā nav.”
Turklāt cilvēkiem Covid-19 pandēmijas skartajās nozarēs algu apmērs var būt pat krītošs.
Vienlaikus Kazāks mudināja raudzīties uz to, vai ražīgums aug pietiekoši strauji un algu kāpums ir attaisnojums.
Ja algas kāpj straujāk nekā ražīgums, ar laiku konkurētspēja tiek zaudēta un tas var sabremzēt ekonomikas izaugsmi.
Lai Latvijas ekonomika augtu strauji un izaugsme būtu iekļaujoša, Kazāks norādīja uz trīs lietām: izglītību, Rīgu kā Baltijas valstu ekonomikas galvaspilsētu, kā arī ilgtspēju un “zaļo kursu”.
Attiecībā uz inflāciju Latvijas Bankas prezidents skaidroja, ka neliels cenu kāpums – aptuveni 2% – ir laba lieta. Bet inflācija 8–9% apmērā esot krietni par strauju.
Viens no galvenajiem riskiem šajā situācijā var būt “algu cenu spirāle”, kas nozīmētu cenu celšanos, līdz ar to algu celšanos un attiecīgi atkal cenu kāpumu.
Kazāks gan piebilda, ka ekonomika ir cikliska. Latvijas ekonomikas izaugsmei būtisks trūkums ir nepietiekamas investīcijas. Īpaši viņš uzsvēra investīcijas izglītībā, cilvēkos: “Dodam makšķeri, nevis vienmēr dodam zivi.”
“Esiet veseli, mācieties, izvirziet augstus mērķus. Tad jums darbs būs vienmēr un arī dzīve ies augšup,” aicināja Latvijas Bankas prezidents.
