“Ja mēs skatāmies no finanšu tirgus viedokļa tad rodas tāda kā neizpratne – jūs [Kipra] esat eirozonā, jūs [Kipra] esat ES, ES grib jums [Kiprai] palīdzēt. Bet pēkšņi uzrodas kāds trešais, kas ir viens no iespējamajiem vaininiekiem, kāpēc šī banku sistēma bija tik liela. Finanšu tirgos tas var dot papildu nesatabilitāti un neziņu par to, cik spējīga ir Eiropas Komisija (EK), cik spējīga ir ES, cik spējīgs ir Starptautiskais Valūtas fonds risināt problēmas ES ietvaros. Vai ir vajadzīgs kāds ārējais palīgs vai nav?” situāciju raksturo ekonomists.
Kazāks arī norādīja, ka kopumā neviens risinājums, kādu izvēlēsies Kipra, nebūs patīkams, tomēr aizdevuma programmas uzsākšana, viņaprāt, valstij būtu vislabākais ceļš. Tāpat arī Kiprai vajadzētu ieviest nodokli depozītiem virs 100 tūkstošiem eiro, kas ļautu valstij iegūt papildu ienākumus tās budžetā.
“Situāciju līdz absolūti kritiskam brīdim neaizvedīs, bet cerēt, ka viss notiks iespējami labākajā veidā, arī ir naivi. Diemžēl tā muļļāšanās, tā bakstīšanās - vienu soli uz priekšu un divus atpakaļ - būs. Tas nebūs ļoti ātrs risinājums. Tas būs sāpīgs risinājums. Tas būs ilgstošs risinājums. Līdz ar to ir jārēķinās ar finanšu tirgu svārstīgumu," prognozē Kazāks.
“Gaidīt pasaules galu nudien nav pamata,” teica ekonomists un norādīja, ka šobrīd ir jāgaida, kad palielināsies Kipras politiķu motivācija rīkoties. “Situācijai ir jāpaliek vēl sāpīgākai, lai politiķi ir gatavi šos lēmumus pieņemt,” norādīja Kazāks.
Jau vēstīts, ka Kipras parlamenta lēmums noraidīt starptautisko aizdevēju izvirzītās prasības jauna glābšanas finansējuma saņemšanai ir izraisījis vēl lielāku neskaidrību par Kipras nākotni. Eiropas Komisijas pārstāvji pauduši, ka tā ir gatava sadarboties ar Kipras varas iestādēm, lemjot par grūtībās nonākušās banku sistēmas glābšanu, taču no Kipras puses nepieciešami alternatīvi piedāvājumi.
Arī eirozonas ietekmīgākā valsts Vācija atzīst, ka Kipras glābšana ir visas Eiropas interesēs. Tikmēr Kipras amatpersonas aktīvi strādā pie valsts finansiālās glābšanas plāna B, meklējot nepieciešamo finansējumu arī Krievijā.
