Viņš norādīja, ka Valsts ieņēmumu dienests jau paveicis labu darbu – ar savām akcijām veicinājis uzņēmumu legalizāciju un līdz ar to nodokļu maksātāju skaita palielināšanos.
Taču ar to ir par maz. Ir jāmaina nodokļu struktūra, ieviešot nodokļus, no kuriem vienkārši nebūs iespējams izvairīties. Kazāks mudināja lūkoties pēc iespējām mainīt nodokļu sistēmu, tādējādi radot jaunus nodokļus un piespiežot maksāt arī tos, kas izvairās no nodokļiem un mazinot spiedienu uz maksātājiem, neliekot tiem maksāt vēl lielākas likmes.
Viņš arī norādīja, ka algas šobrīd augs straujāk nekā ražīgums, kas nozīmē, ka ekonomikas sakaršana ir tikai laika jautājums. Tādējādi, „ja mēs gribam pelnīt vairāk, tad mums ir jādara gudrākas lietas un valsts ekonomikai ir jābūt gudrākai”, ieguldot sfērās, kur ekonomiskā atdeve ir lielāka.
Tas savukārt nozīmē strukturālo reformu turpināšanu – piemēram, augstākajā izglītībā un zinātnē, kā arī tās sasaistē ar ekonomiku un uzņēmējiem, aizvien progress ir bijis ļoti niecīgs vai tā nav bijis vispār.
Runājot par budžetu disciplīnu, Kazāks pauda, ka tā kļūst arvien vaļīgāka. „Kopumā disciplīna ir laba. Taču arvien biežāk un biežāk mums kāja paslīd,” sacīja Kazāks. Viņš atgādināja, ka valsts budžets nozīmē valsts parāda palielināšanu un valsts negatavību sliktākiem laikiem. „Problēma ir tā, ka labajos laikos mēs neuzkrājam sliktākiem laikiem. Līdz ar to mums pašiem nav rezerves, kur pasmelties,” teica Kazāks.
Ziņots, ka piektdien Fiskālās padome kritizēja nākamā gada valsts budžetu gatavošanu, norādot, ka tas nedrīkst būt ar deficītu. Lai arī ir labas lietas un tendences tā veidošanā, tomēr Latvija, līdzīgi kā pirmskrīzes laikā, neiekrāj ekonomiski grūtākiem laikiem, taču to ir nepieciešams darīt tieši labākos laikos.
