Kazahstāna – ar resursiem bagāta valsts, kur labklājība uzlabojas vien elitei

Vardarbīgie nemieri, kas janvāra sākumā pārņēma Kazahstānu un bažīgu darīja ne vienu vien ārpolitikas ekspertu un Rietumu amatpersonu, sākotnēji izcēlās ekonomisko prasību dēļ. Ar laiku tie pārauga plašākā neapmierinātības paušanā ar valstī esošo politisko situāciju un arī dzīves līmeni. Lai gan valsts ir bagāta ar naftu un citiem izrakteņiem, iedzīvotāji nebūt nav mierā ar pašreizējo labklājības līmeni.

ĪSUMĀ:

  • Kazahstāna ir lielākā naftas ražotāja Centrālāzijā un otrā lielākā naftas ražotāja OPEC+.
  • 2020. gadā dažādie enerģētikas resursi veidoja 70% no Kazahstānas kopējā eksporta.
  • Kazahstāna ir bagāta ar mangānu, dzelzi, hromu; tā ir pasaulē lielākā urāna ražotāja.
  • Saspringtā situācija ar nemieriem likusi uz valsti piesardzīgāk raudzīties investoriem.
  • Cilvēki resursiem bagātajā valstī vēlas sagaidīt labklājības uzlabošanos sabiedrībā kopumā.

Kazahstāna – ar resursiem bagāta valsts, kur labklājība uzlabojas vien elitei
00:00 / 05:25
Lejuplādēt

Kazahstāna ir devītā platības ziņā lielākā pasaules valsts un Centrālāzijas lielākā ekonomika. Kazahstāna savieno lielos un strauji augošos Ķīnas un Dienvidāzijas tirgus ar Krievijas un Eiropas tirgiem, izmantojot autoceļus, dzelzceļu un ostu pie Kaspijas jūras. Kazahstāna sevi raksturojusi kā Ķīnas milzīgā projekta "Viena josta, viens ceļš" sprādzi.

2014. gadā ar gāzi un naftu bagāto Kazahstānu smagi skāra enerģijas cenu kritums, bet pēdējos gados valsts no tā sāka atgūties. 2019. gadā valsts ekonomikas izaugsme bija 4,5%, bet Pasaules Banka lēš, ka šogad ekonomika pieaugs par 3,7%.

Kazahstāna ir lielākā naftas ražotāja Centrālāzijā un otrā lielākā naftas ražotāja OPEC+ vadošo naftas ražotāju grupā aiz Krievijas.

2020. gadā valsts ik dienu saražoja aptuveni 1,8 miljonus barelu naftas. Valsts galvenais Tengizas naftas lauks saražo trešdaļu no Kazahstānas gada produkcijas, un 50% šīs rūpnīcas kontrolē ASV uzņēmums "Chevron". Naftas tirgū miljardus investējuši arī Francijas un Itālijas uzņēmumi. 2020. gadā dažādie enerģētikas resursi veidoja 21% no valsts iekšzemes kopprodukta un 70% eksporta, liecina Pasaules Bankas dati.

Kazahstāna, kas ir starp lielākajām ogļu piegādātājām, ir gana bagāta arī ar mangānu, dzelzi un hromu, kā arī ir pasaulē lielākā urāna ražotāja, veidojot aptuveni 40% no pasaules saražotās produkcijas. Vairāk nekā puse no Kazahstānas urāna eksporta nonāk kaimiņvalstī Ķīnā.

Saspringtā situācija ar nemieriem likusi uz valsti piesardzīgāk raudzīties investoriem, tajā skaitā no ASV. Kopš 2005. gada ASV investīciju vērtība Kazahstānas ekonomikā ir pārsniegusi 45 miljardus ASV dolāru un valstī darbojas aptuveni 600 ASV uzņēmumi.

Ekonomists Timotijs Ešs vācu medijam "Deutsche Welle" sacījis, ka tieši ārvalstu tiešās investīcijas ir Kazahstānas "zelta zoss".

Ekonomiskās saites Kazahstānai ir arī ar Latviju. 2020. gadā Kazahstāna bija Latvijas 38. lielākais preču eksporta un 64. lielākais preču importa partneris. Lai gan pandēmijas dēļ eksports un jo īpaši imports piedzīvoja dramatisku kritumu, tomēr tagad pamazām atgūstas.

Kā skaidroja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Tehnoloģiju departamenta direktora vietnieks un Tehnoloģiju skautu nodaļas vadītājs Vladimirs Samoiļenko, pašlaik gan neesot pazīmju, ka nemieri varētu aizbaidīt no valsts Latvijas uzņēmējus, bet pieļāva, ka tirdzniecības apjomus tas varētu ietekmēt.

"Aptuveni 100 kompānijas no Kazahstānas, varbūt vairāk, strādā Latvijā. Un otrādi – aptuveni 100 kompānijas strādā Kazahstānā. Tie nemieri ietekmē diezgan būtiski arī ekonomisko sadaļu, un cilvēkiem rodas bailes strādāt ar firmām no valsts, kurā ir tādi notikumi. No otras puses – tie, kuri strādā jau sen, tie turpinās strādāt. Jo tad, kad jums izveidojas pastāvīgais partneru loks un viss iet labi gadiem, kāds būtu iemesls aiziet no tirgus, kur vietu uzreiz aizņems Lietuvas vai citi partneri?" vaicāja LIAA pārstāvis.

Nemieri Kazahstānā izcēlās straujā sašķidrinātās gāzes cenas pieaugumu dēļ. Tieši to daudzi iedzīvotāji izmanto kā alternatīvu automašīnu degvielai. Lai gan prezidents Kasims Žomarts Tokajevs piekāpās un sašķidrinātās gāzes cenas samazināja par vairāk nekā pusi, protesti jau bija pārauguši plašākā neapmierinātībā.

Cilvēki resursiem bagātajā valstī beidzot vēlas sagaidīt labklājības uzlabošanos sabiedrībā kopumā, ne tikai elitei, kas ilgstoši gūst labumu no dabas resursiem.

Aprēķināts, ka 162 cilvēkiem jeb 0,001% no visiem valsts iedzīvotāju pieder 55% Kazahstānas bagātību.

"Komandekonomika ir sniegusi labumu tikai birokrātiem. Visas valsts finansētās programmas, kas saistītas, piemēram, ar tīru dzeramo ūdeni vai ceļu remontdarbiem, visas ir domātas tam, lai elites grupas var iebāzt naudu sev kabatā. Tikmēr cilvēki daudzos reģionos netiek pie dzeramā ūdens vai sociālajiem ieguvumiem. Cilvēki neuzticas varasiestādēm sociālās politikas jomā, jo paši redzat, kāda ir minimālā alga valstī un bezdarba līmenis," skaidroja cilvēktiesību aktīvists Galims Ageleulovs.

Bez darba ir aptuveni 5% iedzīvotāju. Minimālā alga ir nepilni 60 eiro, bet vidējā alga valstī ir zem 520 eiro. Tikmēr aptuveni viens miljons no 19 miljoniem valsts iedzīvotāju dzīvo zem nabadzības sliekšņa. Problēma joprojām ir arī korupcija, un korupcijas uztveres indeksā Kazahstāna ierindojas vien 98. vietā. Valstī nav grūti saskatīt ievērojamus kontrastus starp lielajām un krāšņajām pilsētām un attālākām provincēm. Lai gan Kazahstāna, vērtējot pēc ienākumiem uz vienu iedzīvotāju, ir bagātākā no Centrālāzijas republikām, puse Kazahstānas iedzīvotāju dzīvo lauku apvidū, bieži vien izolētās kopienās ar sliktu piekļuvi sabiedriskajiem pakalpojumiem.

Kāda 42 gadus veca protestētāja žurnālistiem sūdzējusies, ka viss ir kļuvis dārgs.

Valstī esot visi minerāli, kas atrodami periodiskajā tabulā, bet iedzīvotāji vienalga dzīvo nabadzībā, viņa teikusi.

Arī Kazahstānu skārusi inflācija, un 2021. gada pēdējā ceturksnī tika pieredzēta augstākā inflācija pēdējo piecu gadu laikā. Ilgstošais vasaras sausums ievērojami audzējis dārzeņu un gaļas cenas. Almati bāzētā uzņēmuma "SevenR Logistics" direktore Oksana Sorokina aģentūrai AFP sacījusi, ka 2021. gada beigas sagaidītas ar preču trūkumu un mežonīgām cenām.

Kazahstānas prezidents Kasims Žomarts Tokajevs sacījis, ka nekārtību laikā ekonomikai nodarīti zaudējumi divu līdz trīs miljardu dolāru apmērā. Kā pēc nemieriem sprieduši atsevišķi vietējās politikas pārzinātāji, laicīga valsts politikas un ekonomikas sakārtošana, kā arī politiķu ieklausīšanās savos iedzīvotājos būtu izmaksājusi daudz lētāk.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt