Labrīt

Juris Kunnoss. Dzejoļu krājums "Pieci septiņi"

Labrīt

Aleksandrs Čaks. Stāstu krājums "Mana mīlestība"

Katara pamet OPEC, vairāk pievērsīsies sašķidrinātās gāzes tirgošanai

Katara pamet OPEC, vairāk pievērsīsies sašķidrinātās gāzes tirgošanai

Katara paziņojusi par izstāšanos no naftas eksportētājvalstu organizācijas OPEC. Šāds lēmums tiek skaidrots ar vēlmi lielāku uzmanību pievērst dabasgāzes ieguves palielināšanai. Eksperti norāda, ka milzīgu ietekmi uz globālajām naftas un dabasgāzes cenām šāds lēmums uzreiz gan neradīs. Citi analītiķi savukārt aicina lielāku uzmanību pievērst šī lēmuma politiskajai pusei.

Naftas eksportētājvalstu organizācija OPEC pašlaik apvieno 15 valstis, un Katara ir šī karteļa mazākā valsts gan teritorijas, gan iedzīvotāju skaita ziņā. Taču pēc naftas ieguves rādītājiem Katara ir 9. vietā par spīti tam, ka pēdējo piecu gadu laikā naftas ieguves apjomi ir samazinājušies un pašlaik dienā tiek iegūti vien aptuveni 600 tūkstoši barelu naftas.

Jau ceturtdien OPEC dalībvalstu pārstāvji sanāks uz savu gadskārtējo tikšanos, tāpēc Kataras pārstāvji paziņojuši, ka vēl pirms šīs sanāksmes vēlas informēt par karteļa pamešanu, lai sarunās par nākotnes plāniem un budžetu Katara varētu ieņemt neitrālu pozīciju. Lai arī virkne ekspertu norāda, ka šāds Kataras solis bija gaidāms, daudziem tirgus vērotājiem šāds lēmums izrādījies pārsteidzošs. Taču Kataras enerģētikas ministrs Saads Šerida al Kaabi preses konferencē norādījis, ka šis ir ļoti izsvērts stratēģisks un tehnisks lēmums:

''Mēs esam sapratuši, ka mūsu ambiciozās stratēģijas īstenošanai ir nepieciešams apņēmīgi koncentrēties uz to, lai saglabātu Kataras kā vadošā sašķidrinātās gāzes tirgotāja pozīcijas.

Ņemot vērā to un mūsu naftas ieguves apjomus, Katara ir pieņēmusi lēmumu izstāties no naftas eksportētājvalstu organizācijas OPEC no nākamā gada 1. janvāra. Es gribētu atkārtoti uzsvērt Kataras lepnumu un starptautisko nostāju dabasgāzes ražotāju pirmajās rindās. Dabasgāze ir tīrākais cilvēcei zināmais iegūstamais enerģijas resurss, kas ir nodrošinājis Katarai spēcīgu un noturīgu ekonomiku.''

Atsevišķi analītiķi norāda, ka Kataras lēmums pamest OPEC varētu būt saistīts ar vairāku tās kaimiņvalstu ieviesto ekonomisko blokādi. Tā stājās spēkā pagājušā gada jūnijā, Saūda Arābijai, Ēģiptei, Bahreinai un Apvienotajiem Arābu emirātiem saraujot saites ar Kataru un bloķējot tai piekļuvi pa sauszemi, no jūras un gaisa. Šādi Katara tika sodīta par terorisma sponsorēšanu un opozīcijas politisko kustību, piemēram, Musulmaņu brālības, atbalstīšanu. Katara gan šīs apsūdzības ir atkārtoti noraidījusi. Arī savā jaunākajā paziņojumā enerģētikas ministrs Saads Šerida al Kaabi aicinājis šo lietu nepolitizēt un uzsvēris, ka darbojas vien kā uzņēmējs, dodot priekšroku daudz lielākus ienākumus nodrošinošam biznesam.

Un runa, protams, ir par dabasgāzes ieguves palielināšanu no pašreizējiem aptuveni 77 miljoniem tonnu gadā līdz 110 miljoniem. Šāds straujš ieguves apjoma palielinājums nenoliedzami prasīs milzīgas investīcijas infrastruktūrā. Kā intervijā televīzijas kanālam ''TRT World'' norāda komentētājs Oubajs Šahbandars (Oubai Sahbandar), Kataras lēmums ir ekonomiski saprotams, turklāt, arī atrodoties ārpus OPEC, tā joprojām būs ievērojama naftas ieguvējvalsts.

Tuvojoties ziemai, dabasgāze kļūst arvien nozīmīgāka visai pasaulei – tā ir daudz lētāka, un sašķidrināto dabasgāzi ir iespējams daudz ātrāk eksportēt. Ja nafta ir melnais zelts, tad dabasgāze varētu būt nākotnes platīns. Tas globālā enerģijas tirgus līmenī nostāda Kataru ļoti izdevīgās pozīcijās. Runājot par OPEC – ja šī organizācija izlems samazināt naftas cenas vai ieguves apjomus, Katarai šie lēmumi vairs nebūs saistoši. Tagad jautājums par naftas ieguves apjomiem faktiski būs tikai Saūda Arābijas un Krievijas rokās.

Lai arī Katara OPEC rindas gatavojas pamest jau pēc mēneša, tā tomēr piedalīsies arī ceturtdien gaidāmajā organizācijas pārstāvju sanāksmē. Vēl pirms šīs tikšanās OPEC un Krievija ir panākušas vienošanos par naftas ieguves apjomu samazināšanu, lai novērstu turpmāku naftas cenu kritumu.

Kopš oktobrī sasniegtā četru gadu augstākā punkta naftas cenas atkal ir kritušās par aptuveni 25 % procentiem, pieaugot bažām par pārprodukciju un ekonomiskās izaugsmes tempu mazināšanos. Produkcijas apjomu samazināšanu, visticamāk, varētu izjust katrs degvielas lietotājs, naftas produktiem atkal kļūstot dārgākiem.

Šveicē bāzētās investīciju kompānijas „Lakefield Partners” pārstāvis Bruno Verstāte aicina par zemu nenovērtēt Kataras nozīmi enerģētikas tirgū, vienlaicīgi uzsverot, ka sekas šādam Dohas solim var būt dažādas:

"Sekas var būt divējādas. No vienas puses, OPEC kā vienota bloka kontrole pēdējo gadu laikā ir mazinājusies un tas nākotnē var vēl vairāk veicināt naftas cenu kritumu. No otras puses, šādi Katara var būt paudusi neapmierinātību ar OPEC pieņemtajiem lēmumiem par naftas ieguves apjomu samazināšanu, tādējādi mēģinot naftas cenas celt. Tas ir abpusgriezīgs zobens, un būs vajadzīgs laiks, lai redzētu, kāds būs patiesais iznākums.''

Lai arī Katara ir viena no mazākajām OPEC dalībvalstīm, tai tomēr, vismaz teorētiski, ir tikpat lielas balsstiesības karteļa iekšienē, kā, piemēram, Saūda Arābijai. Tāpēc izdevums „The New York Times” norāda, ka organizācijai ir nodarīts ievērojams trieciens, kā arī kārtējo reizi aktualizēts jautājums par pieaugošo spriedzi pasaules lielāko naftas eksportētāju vidū.

Saistītie raksti
0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti