Pievienotā vērtība

Inflācija: patērētājiem netīk, ekonomikai reizēm nepieciešama

Pievienotā vērtība

Govis sūta īsziņas un ekleri pienāk pa pastu jeb Latvijas uzņēmumu digitalizācija

Kas ir IPO jeb sākotnējais publiskais akciju piedāvājums?

Kas ir IPO jeb akciju sākotnējais publiskais piedāvājums?

Četrus gadus neviens jauns uzņēmums "Nasdaq Riga" biržā nebija manīts, drīzāk pretēji, bet šoruden kā no pārpilnības raga - tādi jau ir veseli divi. Nupat noslēgusies pieteikšanās AS "DelfinGroup" akciju iegādei, jau drīz tam vajadzētu sekot degvielas tirgotāja "Virši" akciju sākotnējais publiskais piedāvājums (IPO), bet kaimiņos šo nedēļu varēja pieteikties igauņu "Enefit Green" akciju iegādei. Un gaisā virmo sajūta, ka vēl vairāki citi Baltijas uzņēmumi plāno startēt biržā.

Par IPO vislabāk jautāt savam brokerim jeb bankai, kurā ir ieguldījumu vai vērtspapīru konts, bet, visticamāk, ka arī pats var atrast savā internetbankā "īpašo notikumu sadaļu". Līdzīgi kā ar jau biržā kotētu uzņēmumu akciju pirkšanu, vēlams saprast - ir vai nav kādas komisijas maksas, lai nav kādi nepatīkami pārsteigumi.

Un, ja savā ziņā piedaloties IPO darbojas tie paši principi, kuri pērkot jau biržā esošu uzņēmumu vērtspapīrus, ir pāris svarīgas atšķirības.

Par IPO uzņēmumu ir mazāk informācijas. Un līdz ar to - grūti saprast, vai tā piedāvātā cena par akciju atbilst tirgus cenai - ir virs vai zem tās. "Citadeles" bankas meitas uzņēmuma "CBL Asset Management" valdes loceklis Andris Kotāns skaidroja - parasti uzņēmumi ir ieinteresēti biržā startēt veiksmīgi, līdz ar to bieži tā ir iespēja nopirkt akcijas ar atlaidi nekā tā tiks tirgota pēc tam.

ASV tirgus pētījumi rāda, ka vidēji akcijas IPO pirmajā tirdzniecības dienā jau maksā par 10-20% dārgāk nekā piedāvājumā. Protams, ne visos gadījumos apsolīt un garantēt to neviens nevar. Pirms mesties pirkt, cerot uz šo atlaidi, gan noteikti vajag papētīt, ko pērk un vai tas atbilst tiem mērķiem, kādēļ vispār veido savu portfeli.

Minimums būtu iepazīties ar noskatītā uzņēmuma IPO prospektu un rasts atbildes sev uz vairākiem jautājumiem. 

"Pamatu pamats, protams, ir uzņēmuma biznesa veiksmes vai varbūt ne pārāk labās veiksmes. Pirmais, par ko domāt, būtu kopumā tā nozare, no kuras šis uzņēmums nāk. Vai tā šķiet atbalstāma, vai tā ir veiksmīga vai tai ir pozitīvas attīstības tendences. Uzreiz var jautāt, kā cilvēks var šo informāciju iegūt? Globālais tīmeklis var visu. Par to, kā nozares attīstās, patiesībā, ja ir laiks un vēlme, var salasīties daudz un plašus avotus. (..) Otrs ir, vai uzņēmumam, salīdzinot ar konkurentiem, ir konkurences atšķirības un vai tās ir pietiekami spēcīgas, kas ļaus šajā nozarē uzņēmumam veiksmīgi attīstīties," klāstīja eksperts.

Kotāns uzsvēra, ka tāpat būtu jāvērtē uzņēmuma pārvaldība. "Slikti pārvaldīts uzņēmums var būt supernozarē, tam var pat labi veikties, bet, vai jūs kā mazākuma akcionārs no tā iegūsiet kādu labumu - šis jautājums paliek atvērts. Tādēļ šo jautājumu noteikti nevar atstāt novārtā (..) Mēs kā mazākuma akcionāri varam vērtēt vadības komandas, esošo akcionāru reputāciju tādā plašā jēdzienā - vai šī reputācija šķiet pozitīva, vai nav bijuši daudz skandālu un varbūt  tos ne vienmēr var izprast.

Bet pašu skandālu esamība, visdrīzāk, jau pati par sevi par kaut ko liecina," sprieda "CBL Asset Management" valdes loceklis.

Ne mazāk svarīgi ir saprast, kam tad īsti ir paredzēta no investoriem piesaistītā nauda. Vienkāršs formulējums - uzņēmuma attīstībai, lai gan tas skan lieliski un burvīgi, tas maz ko pasaka. Jautājums - kāda attīstība, vai šāds virziens šķiet labs, saprātīgs, loģisks un vai potenciāli nākotnē ienesīgs. Vai ļaus vairāk nopelnīt? Protams, katrs pēc savas zināšanu bagāžas vēl var vērtēt dažādus grāmatvediskos, relatīvos uzņēmuma rādītājus, piemēram, cik daudz uz vienu akciju uzņēmums nopelna un vai nākotnē pelnīs vairāk, kas vienlaikus daudz ko pasaka par pagātni, bet reizē arī nepasaka neko par nākotni. Kotāns neprofesionāļiem iesaka uzticēties procesam. 

"(..) IPO procesā ir iesaistītas ļoti daudzas puses, līdz brīdim, kad uzņēmuma [akcijas] nonāks publiskā piedāvājumā ar konkrētām cenām. Pirmkārt, pats uzņēmums, visdrīzāk, ir motivēts to darīt ilgtermiņā. Ir emisijas organizētājs un konsultanti, kas arī ir ieinteresēti, lai šis darījums būtu veiksmīgs. Visbeidzot, visdrīzāk, pirms šis piedāvājums tiek veikts publiski, ir institucionālie investori, kas būs šo piedāvājumu izskatījuši un jau izteikuši viedokli par to, kāds tad, viņuprāt, ir taisnīgais vērtējums šai akcijai. Tas to stabilitātes apjomu, uz kuru var paļauties," teica eksperts, norādot, ka pašam arī ir vērts veikt pārbaudi. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt