Šogad pirmajā pusgadā preču negatīvais saldo bija 731,316 miljoni latu, pakalpojumu pozitīvais saldo – 560,55 miljoni latu, ienākumu negatīvais saldo – 120,719 miljoni latu, bet kārtējo pārvedumu pozitīvais saldo – 246,636 miljoni latu. Savukārt otrajā ceturksnī preču negatīvais saldo bija 315,085 miljoni latu, pakalpojumu pozitīvais saldo – 290,708 miljoni latu, ienākumu negatīvais saldo – 88,978 miljoni latu, bet kārtējo pārvedumu pozitīvais saldo – 145,64 miljoni latu.
Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Braukša centrālās bankas uzturētajā ekonomiskās analīzes vietnē „makroekonomika.lv” norādīja, ka maksājumu bilances kārtējo maksājumu konta deficīts salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir samazinājies un to noteicis preču ārējās tirdzniecības deficīta kritums.
Viņa minēja, ka preču un pakalpojumu ārējās tirdzniecības deficīts otrajā ceturksnī samazinājās līdz 24,4 miljonie latu jeb 0,6% no prognozētā IKP. Preču un pakalpojumu eksporta gada pieaugums bija 4,7%, bet to imports salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu samazinājās par 2,9%.
Braukša atzīmēja, ka preču ārējās tirdzniecības bilanci otrajā ceturksnī stiprināja „Rīgas Kuģu būvētavas” uzbūvēto pasažieru kuģu eksports uz Krieviju. Latvijas eksporta tirgus daļas galvenajā tirdzniecības partnervalstīs turpināja pieaugt. Savukārt importa apmēri kopš gada sākuma mazinājušies, diemžēl, arī uz starppatēriņa un kapitālpreču preču rēķina – šīs preces ir nepieciešamas turpmākās ražošanas attīstībai un eksporta potenciāla stiprināšanai.
Tāpat viņa norādīja, ka pārvadājumu un braucienu pakalpojumu eksports ir pieaudzis, to gan ietekmējuši arī sezonāli faktori. „Turpmāko pārvadājumu nozares attīstību vismaz īslaicīgi varētu ierobežot Krievijas lēmums ieviest izmaiņas muitošanas sistēmā. Pārvadājumu apmēru pozitīvi varētu ietekmēt „LDZ Cargo” lēmums līdz šim nomāto vilcienu vagonu vietā veikt to iegādi, tā kļūstot elastīgākiem kravu pārvadājumu plānošanā un attīstīšanā. Tomēr Latvijai ir ko piedāvāt ne tikai tradicionālajā pārvadājumu nozarē, bet arī citās jomās,” teica Braukša un piebilda, ka arvien nostiprinās informācijas un datorpakalpojumu eksports. Otrajā ceturksnī pieaudzis arī atsevišķu mazāku pakalpojumu nozaru eksports, piemēram, sakaru pakalpojumi un individuālie, kultūras un atpūtas pakalpojumi.
Viņa atzīmēja, ka otrajā ceturksnī palielinājās naudas ieplūdes valstī kārtējo pārvedumu veidā, kurus galvenokārt veido saņemtie maksājumi no Eiropas Savienības (ES) fondiem. Kopumā no ES fondiem otrajā ceturksnī saņemts 212,1 miljons latu. „Tāpēc varam vērtēt, ka 1,2 miljoni eiro, kas Latvijai būs jāatmaksā ES par neatbilstīgi iztērētajiem fondu līdzekļiem, uz Latvijas maksājumu bilances statistiku būtisku ietekmi neatstās. Šī summa attiecībā pret visiem no ES saņemtajiem līdzekļiem ir salīdzinoši neliela un veido tikai 0,4% pat tikai no šajā ceturksnī saņemtā finansējuma,” teica Braukša.
Tāpat viņa minēja, ka finanšu konta negatīvais saldo otrajā ceturksnī palielinājās līdz 77,1 miljonam latu jeb 1,9% no prognozētā IKP. Kā ārvalstu tiešās investīcijas Latvijā ieplūda 121,9 miljoni latu (3% no prognozētā IKP). Visvairāk ārvalstu tiešās investīcijas Latvijā palielinājās finanšu un apdrošināšanas darbībās (galvenokārt no ASV un Zviedrijas) un apstrādes rūpniecībā (galvenokārt no Kipras, Igaunijas un Dānijas).
„Kopumā dati par Latvijas maksājumu bilances tekošo kontu pirmajā pusgadā un ekonomikas attīstības tendences liecina, ka arī 2013. gadā kopumā, kā iepriekš prognozēts, Latvijā tekošā konta deficīts saglabāsies neliels,” sacīja Braukša.
Latvijas maksājumu bilances kārtējo maksājumu konta deficīts 2012.gadā bija 385,495 miljoni latu, tostarp pirmajā pusgadā - 280,365 miljoni latu.
