Panorāma

Grieķijā rīt izšķirīgs referendums

Panorāma

Lietuvā noslēdzas eiro ieviešanas pārejas periods

Siena laiks Bebru pagastā pie Raita Ungura

Karstums priecē Bebru pagasta zemnieku Unguru, kurš saka - labāku siena laiku nevar vēlēties

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Labāku siena laiku nevar vēlēties,- saka Bebru pagasta jaunais zemnieks Raitis Ungurs. Šobrīd laukos darbs dzen darbu, un kā slikts murgs zemniekam atmiņā palikusi aizvadītā ziema, kad Valsts meža dienests (VMD) viņam piedēvēja klimata izmaiņu izraisīšanu, attīrot zemes gabalu no krūmiem.

Raitim bioloģiskajā saimniecībā "Rosmes" mīt 230 liellopi, un 400 hektāros zemes viņš audzē miežus, kviešus, auzas un zirņus. Šobrīd saimniecībā vālo sienu un presē to ķīpās, lai ziemā lopiem būtu barība.

"Siena pļavās sējam klāt bastarda āboliņu, kas govīm ļoti garšo, viņas uzreiz jūt, ka ir laba barība," stāsta Raitis Ungurs.

Nepilnu hektāru lielajā laukā, par kura atmežošanu Unguram gandrīz nācās zaudēt visu saimniecību, jo VMD viņam uzlika sodu 38 000 eiro apmērā, tagad zeļ auzas. Labība tur augusi jau agrāk, taču vēlāk lauks aizaudzis un zemnieks to attīrīja no krūmiem un sīkiem bērziņiem.

VMD to traktēja kā Kioto protokola pārkāpumu un iejaukšanos klimata izmaiņās. Aizkraukles tiesa uzlikto sodu neuzskatīja par pamatotu un lietu izbeidza. Mežinieki pārsūdzēja, bet arī šoreiz viņiem neizdevās jauno zemnieku iedzīt bankrotā. Tiesa uzskatīja, ka lēmums nav grozāms.

"Jaunie zemnieki apaugumus vāc nost, jo nepieciešamas zemes, visi jaunie lauksaimnieki to dara un zemes tiek atgūtas, jau 50 000 hektāru iepriekšējā periodā. Uzskatu par muļķīgu Zemkopības ministrijas ideju 9 miljonus iedalīt lauksaimniecības zemju apmežošanai, tajā pašā laikā mums nav nevienas programmas, kas būtu paredzēta jauno lauksaimnieku darbības uzsākšanai," stāsta zemnieks.

Jaunie zemnieki bez pamatkapitāla neko nevar uzsākt, saka Raitis, kurš četrus gadus vadījis Jauno zemnieku klubu un zina, ka jaunie lauksaimnieki grib laukos saimniekot, bet ar mantotu zemi vien nepietiek. Ungurs pats saimniecību pirms septiņiem gadiem pārņēmis no tēva.

Viņa vecākais dēls Kārlis, iespējams, būs nākamais saimnieks. Jau tagad viņš visos darbos ir tēvam līdzās.

"Pļāvām zāli, presējām un šito lauku arī sagrābām. - Ko darīsi, kad izaugsi? - Strādāšu lauksaimniecībā," īsā sarunā saka Kārlis Ungurs.

"Rosmēs" ir ievērota arī zaļināšanas prasība – skaisti sazēlis ir zirņu lauks. Lopkopjiem nebūs jāpērk ģenētiski modificētā soja – to aizstāj zirņi vai pupas. Bet par lielo ķīpu presi, kas sienu sapresē lielos kvadrātos, lepojas gan tēvs, gan dēls. 

"Man nepatīk ilgi dzīvot uz lauka – mirklīti pabrauc – puslauks ir novākts. Un šīs te kantainās paciņas neatstāj tukšumus, viņos saspiests vairāk siens tilpumā un ir arī ērti izbarot – pārgriež sešus striķus un viss izveļas," atzīst Raitis Ungurs.

Šajās karstajās dienās zemniekiem ir laba siena vākšana, un arī labības prognozes ir iepriecinošas – nozares speciālisti lēš, ka raža varētu būt lielāka nekā pērn.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti