Panorāma

Panorāma

Panorāma

ASV jūras kājnieki dodas uz mācībām Ādažos

Sausums apdraud graudaugu ražu

Karstais un sausais laiks dzen izmisumā lauksaimniekus

Karstais un sausais laiks, kas pieturas Latvijā, dzen izmisumā lauksaimniekus. Labība vairs nespēj no augsnes uzņemt barības vielas, bet zālāji un lopbarība nokalst. Visbēdīgākā situācija pašlaik ir Kurzemē, piemēram, Kuldīgas pusē lietu nesola vēl divas nedēļas un laukos jau labi redzama sausuma ietekme.

Graudkopji, kuriem lielā slapjuma dēļ neizdevās pērn iesēt ziemājus, visas cerības saistīja ar vasarājiem. Taču daba ieviesa savas korekcijas – maija mēnesī lielākajā Latvijas daļā lietu neizdevās sagaidīt. Līdz ar to laukos, kur ziemas kviešu raža bijusi ap septiņām tonnām no hektāra, šogad prognozējamas divas tonnas, bet vasarāju vēl mazāk.

"Mēs redzam, ka lapas pilnībā nokaltušas, fotosintēzei jāstrādā par labu graudam, bet lapa nokaltusi un graudi būs sīki, fotosintēze nenotiek," saka Salgales pagasta lauksaimnieks Gundars Liepa.

Sausums apdraud arī lopbarību. Tepat pretī kviešu laukam iesētas pupas- tām lapiņas savilkušās čokurā, un ziedi, visticamāk, karstumā nobirs. Arī te prognozējams liels ražas zudums.

"Ja mēs runājam par potenciālo ražu visā Latvijā, tad šogad tā būs sliktāka, sausums ietekmēs ziemājus par 20%. Un, ja mēs runājam par vasarājiem, tad tur ir traģiski.

Visskarbāk ir tiem vasarājiem, kas iesēti maija otrajā nedēļā un viņi nav dabūjuši sākotnējo mitrumu, lai varētu normāli sadīgt," norāda “Zemnieku saeimas” lauksaimniecības politikas eksperts Mārtiņš Trons.

Īpaši satraukušies ir kurzemnieki – tur meteorologi lietu nesola vēl divas nedēļas un labība jau aizkaltusi. Siens jāpļauj steigšus, jo stiebrzāles jau koksnējas. Taču to masa ir trīsreiz mazāka kā nepieciešams.

Ja sausums turpināsies, nopļautie lauki izdegs un nebūs atāla otram pļāvumam – prognozē Lauku konsultāciju centra augkopības speciālisti. Lopiem tas nozīmē bada gadu.

Diemžēl Latvijā pret sausumu apdrošināties nevar.

"Šis sausums neattiecas uz apdrošināšanas riska faktoru – kaut kādu ražu mēs iegūstam un mums neatlīdzina. Francijā vai Vācijā viņi ir apdrošināti arī tādām kataklizmām, vai lietus, vai sausums," atzīmē Liepa.

Latvijā laukus apdrošina pret krusu, vētru, lietusgāzēm un nepārziemošanas dēļ. No 780 000 hektāru sējumu apdrošināti ir tikai 22%.

Saistītie raksti
Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti