Graudkopji, kuriem lielā slapjuma dēļ neizdevās pērn iesēt ziemājus, visas cerības saistīja ar vasarājiem. Taču daba ieviesa savas korekcijas – maija mēnesī lielākajā Latvijas daļā lietu neizdevās sagaidīt. Līdz ar to laukos, kur ziemas kviešu raža bijusi ap septiņām tonnām no hektāra, šogad prognozējamas divas tonnas, bet vasarāju vēl mazāk.
"Mēs redzam, ka lapas pilnībā nokaltušas, fotosintēzei jāstrādā par labu graudam, bet lapa nokaltusi un graudi būs sīki, fotosintēze nenotiek," saka Salgales pagasta lauksaimnieks Gundars Liepa.
Sausums apdraud arī lopbarību. Tepat pretī kviešu laukam iesētas pupas- tām lapiņas savilkušās čokurā, un ziedi, visticamāk, karstumā nobirs. Arī te prognozējams liels ražas zudums.
"Ja mēs runājam par potenciālo ražu visā Latvijā, tad šogad tā būs sliktāka, sausums ietekmēs ziemājus par 20%. Un, ja mēs runājam par vasarājiem, tad tur ir traģiski.
Visskarbāk ir tiem vasarājiem, kas iesēti maija otrajā nedēļā un viņi nav dabūjuši sākotnējo mitrumu, lai varētu normāli sadīgt," norāda “Zemnieku saeimas” lauksaimniecības politikas eksperts Mārtiņš Trons.
Īpaši satraukušies ir kurzemnieki – tur meteorologi lietu nesola vēl divas nedēļas un labība jau aizkaltusi. Siens jāpļauj steigšus, jo stiebrzāles jau koksnējas. Taču to masa ir trīsreiz mazāka kā nepieciešams.
Ja sausums turpināsies, nopļautie lauki izdegs un nebūs atāla otram pļāvumam – prognozē Lauku konsultāciju centra augkopības speciālisti. Lopiem tas nozīmē bada gadu.
Diemžēl Latvijā pret sausumu apdrošināties nevar.
"Šis sausums neattiecas uz apdrošināšanas riska faktoru – kaut kādu ražu mēs iegūstam un mums neatlīdzina. Francijā vai Vācijā viņi ir apdrošināti arī tādām kataklizmām, vai lietus, vai sausums," atzīmē Liepa.
Latvijā laukus apdrošina pret krusu, vētru, lietusgāzēm un nepārziemošanas dēļ. No 780 000 hektāru sējumu apdrošināti ir tikai 22%.
