Sadaļas Sadaļas

Karstā un sausā laika dēļ graudaudzētāji prognozē mazākas ražas, nekā cerēts

Karstā un sausā laika dēļ graudaudzētāji prognozē mazākas ražas, nekā cerēts. Turklāt graudu pārstrādātāji apliecina, ka arī graudu kvalitāte ir zemāka. Bet apdrošinātāji atgādina, ka sējumus ar valsts atbalstu var apdrošināt arī pret sausuma riskiem.

Karstā un sausā laikā dēļ graudaudzētāji prognozē mazākas ražas nekā cerētsSintija Ambote

Dobeles puses lauksaimnieks Elvis Lazdiņš divās saimniecībās saimnieko ap 1400 hektāru lielos laukos un, kuļot rapšu lauku, secina, ka pēdējās trīs sezonas ražas novākšanas darbi norit jau jūlija vidū, bet iepriekš graudu kulšana sākās tikai mēneša beigās. 

 

"(..) Ir tā raža zemāka, nekā bija gaidīts un nekā bija cerēts. Jo vizuāli augi izskatījās ar ļoti augstu potenciālu,

bet [piedzīvotas] tik krasas gaisa temperatūras, neraksturīgas mūsu [platuma] grādiem (..)," stāstīja Lazdiņš, atzīstot, ka šādā laikā ir arī augsta ugunsbīstamība.

Jaunbērzes pagasta graudaudzētājs Harijs Strazds, nokāpjot no kombaina ziemas kviešu laukā, secināja, ka raža viņa platībās būs līdz 30% zemāka, nekā iepriekš prognozēts.

"Viss ir nokaltis, sauss. Pusotru mēnesi mums šajā pusē nav bijis normāls lietus. Pēdējais normālais lietus laikam pirms Jāņiem bija (..). Šogad kvalitātes nav, viss ir nokaltis, sauss, smalki tie graudi," stāstīja Strazds.

Graudu pārstrādes uzņēmums "Dobeles dzirnavnieks" šogad plāno pieņemt kopumā 350 000 tonnas graudu, un, lai arī laika apstākļi ir ietekmējuši ražu, graudu pārstrādei pietiks, vērtēja uzņēmuma vadītājs Kristaps Amsils.

Vienlaikus, uzsākot graudu pieņemšanu, viņš apstiprināja, ka līdz ar sausumu arī ražas kvalitātes rādītāji ir zemāki.

"Karstuma periodā graudi ir maziņi un ar zemāku tilpuma masu. Tie lauki, reģioni, kur ir bijuši lieti, tur rezultāti ir labāki – graudi ir ar augstāku tilpuma masu. (..) Zemgalē bija prognozes par jaunu rekorda ražu – domāja, ka ziemas kvieši varētu būt pat 8–10  tonnas no hektāra, bet sausuma iespaidā redzams, ka [raža] būs par 30–50% mazāka no tā cerētā (..)," stāstīja Amsils.

Latvijas Apdrošinātāju asociācijas pārstāve Sandija Šaicāne papildināja, ka sējumu apdrošināšanā lauksaimniekiem ir pieejama apdrošināšana pret krusu, veldri, lietusgāzēm, vētru, izsalšanas riskiem, savvaļas dzīvnieku postījumiem, kā arī pret sausumu. Kopumā zemnieki Latvijā pēdējos gados savus sējumus pret dažādiem riskiem apdrošina aktīvāk – pirms septiņiem gadiem tie bija vien līdz 50 lauksaimnieku, bet pērn jau vairāk nekā 800 saimniecības.

"Lauksaimnieku pieprasījums pēc apdrošināšanas pieaug pēc negatīvas pieredzes.

Sējumu apdrošināšanas pieaugumu redzējām gan pēc 2017. gada slapjās vasaras, gan pēc 2018. gada lielā sausuma (..),"

teica Šaicāne, norādot, ka sējumu platības pērn piedāvāja apdrošināt jau seši apdrošinātāji, lai gan vēl pirms pāris gadiem tie bija vien trīs.

Lauksaimnieks Lazdiņš piekrita, ka apdrošināšana ir risinājums dažādiem negaidītiem apstākļiem, taču sausuma postījumu izvērtējums, viņaprāt, var neatbilst reālajai situācijai, tāpēc graudkopji nesteidz sējumus apdrošināt arī pret šo risku.

Zemniekiem arī šajā gadā ir pieejams valsts atbalsts sējumu apdrošināšanā. Piesakoties Lauku atbalsta dienestā, iespējams atgūt 70% no apdrošināšanas polises iegādes izmaksām.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt